Esmu dusmīga uz sevi un reizē arī izmisusi :( Man ir attiecības jau apmēram 4 gadus, kurās pēc 1,5 gadiem tika piedzīvota krāpšana. Man tas ļoti sāpēja, es pārdzīvoju, jutos bezgala pazemota, nožēlojama un esmu sabeigusi sev nervus. Agrāk biju normāls cilvēks ar veselīgu uztveri, tagad es vairs netieku ar sevi galā :( Es vairs neuzticos vīriešiem kā sugai, neticu savam draugam.
Es saskatu viņa kontaktos, paziņās utt visādas krāpšanas iespējas un draudus. Es neticu viņam ne mirkli, ne kad viņš ir darbā (kas zin vai tiešām darbā), ne tad, kad viņš ir mājās (ko tik nevar darīt datorā, varbūt sarakstās ar citu) utt Ntās reizes apsolos izskaitīt līdz 10, pirms taisu traci par lietām, kas man liek justies greizsirdīgai. Bet atkal un atkal es sāku uzbraucienus par to ''kā būtu, ja būtu''. KĀ LAI CĪNAS AR SEVI? Tiešām apbrīnoju drauga pacietību, kas jau ļoti strauji iet uz beigām. Man ir neizsakāmi bail no tā, ka mani atkal piekrāps, ka man aiz muguras notiks lietas, par kurām es nezināšu. Priekš manis krāpšana = punkts attiecībām. Ja vēlas pie citas - lai iet, to esmu viņam teikusi, ka neturu, bet tikai lai nesēž uz diviem krēsliem.
Šis cilvēks man ir svarīgs, es saprotu, ka visi var kļūdīties, bet es nespēju uzticēties un tas mani grauž nost. Kā lai saņemas? kad man uznāk greizsirdība, tad iekšā viss sāk mutuļot. 99% mūsu strīdi ir uz manas izdomas pamata.
Apzinos, ka savām rokām visu grauju, bet man ir tik bail pazaudēt vai tikt piemānītai. Es nevaru atslābināties un izbaudīt attiecības, man visu laiku liekas, tiklīdz es pārtraukšu kontroli (spiegošanu telefonā utt), tā man aiz muguras kaut kas notiks.
Kā lai iemācas sevi valdīt? Šobrīd vispār nav pat drošības sajūtas attiecībās dēļ biežajiem strīdiem, tāpēc man vēl vairāk rodas visādas aizdomas un greizsirdības. Man vajag tikt ar sevi galā, bet nezinu kā lai motivēju, apvaldu sevi, kā lai saprotu, ka tā izturēties nedrīkst. Es vēlos atkal būt normāls cilvēks ar veselīgu uztveri, gribas to miera sajūtu, ka viss ir kārtībā, pat ja neesam blakus, ka viņš ir tikai mans. Vai ir vēl kāda slimīgi greizsirdīga meitene, kam tomēr izdevies kaut ko mainīt savā attieksmē? Es mīlu draugu un vēlos, lai viņš to jūt, bet taisu tikai skandālus, uzbraucienus, nepatiesi apvainoju... :( Kad manī iedegās tā nedrošība, tad viss uzreiz nāk laukā..
308
