Corneum man viss nepatīk. es vnk sevi ienīstu. Tam pat nav īstens iemesls vnk tāds kā prāta stāvoklis, kad es sev riebjos. laikam jau vispretītgākais ir mana āda - man ir pretīgi uz sevi skatīties, it īpaši kad apkārt ir skaistas, veselas meitenes. Es negribu iet laukā no mājas un dodos tikai tur kur obligāti jāiet - uz skolu. Es nevēlos tikties ar savām draudzenēm, jo katra tikšanās, kurā tiek atstāstīts viņu dzīvju veiksmes stāsti, liek man justies vēl nožēlojamākai. Ja es džīvotu viena pati es laikam vsp ne ar vienu nekontaktētos. Es tik ļoti ienīstu sevi uz savu dzīvi. aizvakar nosvēros un pirmo reizi dzīvē esmu pieņemusies svarā par 6 kg. MAn nekad nekas nav gājis labumā un te pēkšņi - jūtos kaizvilkusi nelaimīgo dzīves kārti - visur kaut grūtības. visās džīves jomās man iet ar grūtībām. it kā es nebūtu pelnījusi, lai vismaz kaut kas man būtu labi padevies vai būtu kaut kas labs. Ar vīŗiešiem man ir katastrofāli, māčībās smaga galva un iet ļoti grūti uz priekšu, ārēji neesmu padevusies. tas viss kopā... vnk neredzu jēgu nekam. es jūtos tik dziļi nelaimīga un neveiksmīga... bieži domāju, ka ja nejustu pienākumu pret savu ģimeni jau sen būtu noslīcinājusies. prātā plānoju, ka tiklīdzi pienāks tas mirklis, kad vairs nebūs nemaz pacietiības - kartīgi piedzeršos un slīcināšos daugavā. es apzinos, ka man ir lielas problēmas un jo ilgāk es nemeklēju palīdzību, jo sliktāk man pašai. Nesen satikos tomēr ar labu draudzeni un viņa paliek ar gadiem arvien skaistāka un spožāka, ideāla āriene un mīļš raksturs un tgd veido ģimeni un stāsta par savu ideāli džīvi, ka atnākot mājās vsp liekas, ka esmu sūds. Man šķiet, ka vnk neesmu cienīga, neesmu pelnījusi būt ar kādu kopā, jo esmu neglīta un kā gan es kadam vīrietim tgd rādīšos bez kosmētikas, kā gan es atklāšu šo savu depresīvo pusi. kurš mani tgd gribēs. mamma saka, ka vajag koncentrēties uz mācibām, karjeru, bet es neredzu nekam jēgu, jo ja nu man arī tas neizdosies, es vnk nepārdzīvošu to. un ja nu pēc 10 gadiem, kad man būs tā karjera, es tāpat nebūšu laimīga? man šķiet, ka es nespēju būt laimīga, es to neesmu pelnījusi. Esmu viena vienīga milzīga kļūda un pati esmu sev problēma.
1681
