Sirds ir muļķe!

ieteiktu pagaidīt un paskatīties,kas notiks tālāk. Tu ar viņu padejoji vienu nakti klubā, vairāk neesiet kontaktējušies, satikušies?
nogaidi vismaz 2mēnešus . Tev varbūt pašlaik šķiet,kad viņš ir tāds super vīrietis, bet pēc kāda laika sajūsma var noplakt, izjūtas,ko sajuti tajā naktī vairs nebūs tik spilgtā atmiņā, interese samazināties, zudīs.
ja interese nezūd ,tad pavēro viņu un mēģini saprast vai viņam ir tikpat liela interese par Tevi, vai arī biji vienkārši meitene ,ar kuru padejoja vienu nakti.

man taa bija 2 reiz. pirmajaa reizee es pametu draugu(bijaam kopaa 2 gadus tad), un man bija karsta deeka ar vecaaku puisi, no kuras es daudz ieguvu/iemaacijos ...bet nu es zinaaju,ka vinjhs nav mans iistais. pec tam atkal sagaaju atpakal kopaa ar veco draugu,bijaam veel kaadu 1,5 gadu kopaa,liidz es satiku savu tagadeejo viiru,tad man vnk praats aizbrauca,es gribeeju tikai savu viiru ,beegu,braucu pie vinja, bija mums iedziivojumi,un tad arii draugam pateicu,izshkjiiraamies. tagad esmu laimiiga ar savu viirinju.

es sekoju sirdij.

disaster, tu tā uzrakstīji, un, jā, es domāju to pašu, tik ļoti negribas sāpināt

tad nesāpini, nopietni. draudzenei tas pats bija. vīrietis izrādās nemaz nopietnas attiecības negribēja, 2 gadus jau čakarēja, nu tagad draudzene ir viena un vientuļa. viss nāks atpakaļ.

tas =pāries. Tu taču to otru čali tā pa īstam nepazīsti, iespējams, esi viņu idealizējusi, bet zinot visus viņa plusus un mīnusus patiesībā nemaz negribētu viņu mainīt pret savu draugu. Es Tavā vietā dotu draugam mājienu, ka attiecībās iestājusies rutīna - varbūt viņš uzrīko kaut ko foršu un viss ieiet atpakaļ ierastajās sliedēs :)

un viņai tas ar bija pēc 4 gadu kopā būšanas, tas laikam kāds lūzuma punkts

Cheryl, mēs esam kopā jau vairāk kā četrus gadus, man šķiet, būtu dīvaini, ja tā "būrīša" nebūtu, jo tomēr tas ir nopietni un tik un tā, kaut vai neapzināti, būtu jābūt tai sajūtai, ka īstais un vienīgais, jo nu citādāk bez ierobežojumiem pie katras mazākās iespējas varētu aizlaisties... Nu varbūt tev taisnība, ka labāk būtu vienkārši ļauties, nedomājot par nākotni, bet nu agri vai vēlu jau katra skatamies nākotnē, un, ja neredz kopīgu nākotni, tad jau pavisam nenoturīgas tās attiecības kļūst.

Bet par to otro - jā, tas ir nesen, apmēram, kādas divas nedēļas pagājušas, kā viņš sēž manā galvā (sirdī?) :D nu nezinu... bet, jā, mēs saskrienamies vēl šad un tad, un tiešām es kā pusaudze kūstu, kā viņš ar mani flirtē :D
Nu varbūt pāries, kā jau jūs sakat, bet nezinu... Ja turpināšu tikties slepeni, tad tikai sliktāk jutīšos, ka čakarēju savu esošo, bet stulbākais, ka netikties ar viņu negribu.

Skatos, ka tie četri gadi daudzām kā tāds pārmaiņu punkts... Varbūt tā kaut kāda četru gadu krīze, ka samīlamies citos.

Es jau galvā sāku fantazēt, kā es ar to jauno kopā esmu, ko viņam dzimšanas dienā dāvinātu un kur man pārvākties, šķiroties no esošā... tas laikam nav uz labu. Jāmēģina tiešām hormoni nomierināt, jo nu ar prātu saprotu, ka šķirties īsti negribu. Bet kā jau teicu - sirds ir muļķe!

Sweet_cooky - par to Depa teicienu - bet kā tad Bella? Kāpēc viņa palika ar Edvardu, kas bija viņas pirmais? :D Labi joks, neesmu Krēslas fane :D

Tiešām parunā ar draugu, saki, ka vajag kko atsvaidzināt attiecībās. Jo man jau liekas, ka tas nav tik traki, ja tev iepatīkas kāds cits, tu pat viņš iemīlies, bet vajag atcerēties cik iemīlēšanās ir nenoturīga. Man arī šķiet, ka tu sevi esi ielikusi tajā būrītī un tieši tāpēc tev šīs jaunās sajūtas liekas tik nozīmīgas un iespējams, ka tieši tāpēc tu viņas neapzināti pastiprini.

Aizbrauciet ar draugu romantiskā nedēļas nogalē uz kādu lauku viesnīcu :)

Lola

Man ir tieši tas pats, arī fantazēju, kur varētu aizbraukt brīvdienās, dāvanas utt.. :D tas tiešām ir traki!

Vienkārši ik pēc 4 gadiem attiecībās gribas spert nākamo lielo soli, piemēram, dzīvot kopā savā dzīvoklī, apprecēties, bērni utt. un ja nav tas solis, tad liekas, ka nebūs lielas nākotnes. Vismaz es to izskaidroju tā :D

Nu iepatikās un kas? Visas dzīves laikā tev iepatiksies ne viens vien. Tas taču ir pilnīgi dabiski - mīlestība pret vienu neizslēdz to, ka var patikt kāds cits. Svarīgi ir tas, ko tu ar šo patikšanu dari. Vai tu meties patīkamā apskāvienos, vai ļauj patikšanai vienkārši pāriet.

Vienkārši ik pēc 4 gadiem attiecībās gribas spert nākamo lielo soli, piemēram, dzīvot kopā savā dzīvoklī, apprecēties, bērni utt. un ja nav tas solis, tad liekas, ka nebūs lielas nākotnes. Vismaz es to izskaidroju tā

Pievienojos. :)

Zāra, tu raksti, lai aizbraucu romantiskās brīvdienās ar draugu, bet spēju domāt par romantiskām brīvdienām tikai ar to otro :(
Jā, es labi saprotu, ka iemīlēšanās ir nenoturīga, bet tas pats cilvēks tik ļoti saista - viņa nodarbošanās, dzīves uztvere un viss pārējais, ka tā vien domāju, cik ļoti mums viss saskanētu.
Bet es, protams, nezinu viņa nolūkus, kaut gan to, ka viņš arī galīgi mulst manā klātbūtnē un grib mani visu laiku satikt, protams, esmu pamanījusi. Bet nu kā jau teicu, tikai divas nedēļas pagājušas, par kāzu datumiem arī būtu dīvaini runāt :D
Un Zāra, jā, es piekrītu, ka pēc četriem gadiem tādas jaunas sajūtas kā iemīlēšanās ir tiešām kaut kas, ko gribas izbaudīt... Nav taču neviena, kas četrus gadus esot kopā, jūtas visu laiku kā no jauna iemīlējusies? Jūs man sakat par to būri, bet nu tas ir neizbēgami, man šķiet. Ne jau sliktā nozīmē, bet nu attiecības savā ziņā ir kā būrītis no ārpasaules. Kā tad no tā, lai izbēg? sarunāt ar draugu, ka tagad kādu mēnesi būs brīvās attiecības? Nu diez vai :D
Vienkārši atjaunot esošās attiecības? Bet nu es neteiktu, ka mums būtu bijusi baigā rutīna, viss jau bija forši, kopā atpūtāmies, kopā svētkus svinējām un uz pasākumiem gājām. Dzīvojam kopā, bet tāpat uz randiņiem gājām ar visu puļku dāvināšanu utt. Bet re kā, es tik un tā pamanījos visu sačakarēt :D

Atceries jaukos brīžus ar to, kuru mīli, apsēdies padomā, ko vari zaudēt, man plīdzēja atgūt veselo saprātu.

Es biju šādā situācijā pirms 2,5gadiem. :) Stulbākais tāds, ka meloju savam puisim un slepus tikos ar otru. Bija reizes, kad mans puisis (ar kuru 4 gadus bijām kopā) laida mani ar viņu satikties, jo ķipa vnk draugs ar kuru iepazinos būdama citā pilsētā un koncertu :) Rezultāts ir tāds, ka izšķīros un paliku kopā ar otru.

Es personīgi domāju,Ja Tu patiesi būtu mīlējusi savu puisi, tad nebūtu iemīlējusies tajā otrajā puisī.

Vienkārši ik pēc 4 gadiem attiecībās gribas spert nākamo lielo soli, piemēram, dzīvot kopā savā dzīvoklī, apprecēties, bērni utt. un ja nav tas solis, tad liekas, ka nebūs lielas nākotnes. Vismaz es to izskaidroju tā

Disaster, mēs jau dzīvojam kopā savā dzīvoklī. Precēties un bērni? Jūtos vēl nedaudz par jaunu. Man tagad karjera un pašizaugsme ir prioritārāka - esmu vēl tajā vecuma posmā (man 23). Nedomāju gan, ka te būtu kaut kāda kopīgas nākotnes apšaubīšana. Drīzāk vēlme vēl pamēģināt kaut ko citu... Tieši otrādāk - tik ātri vēl nesteigties, bet vēl un vēl iemīlēties un to izbaudīt.

Spradze - tur jau tā lieta, ka negribu to zaudēt, domājot ar prātu. Bet zini, mēs esam kopā kopš maniem 19 gadiem, un reizēm uznāk tāda nolemtības sajūta, ka nekad vairs neko citu neizmēģināšu... Bet vai to vajag, es nezinu...

Libra - tas jau ir tas grūtākais - saprast, ko ar to patikšanu darīt. Vai tas ir pa īstam, kā zīme, ka kaut kas jāmaina? Vai tikai pārbaudījums, kas jāaizmirst.

Interesanti, ka daudzām tieši tie četri gadi ir tas brīdis. Un scenāriji jau dažādi - viena aiziet pie tā otrā un ir laimīga, viena aiziet pie jaunā, izšķirās un paliek pavisam vientuļa, viena nekur neaiziet un nenožēlo, cita nožēlo un tāpat izšķiras... To jau nevar paredzēt, bet viss tik un tā balstās uz mūsu izvēlēm. Tāpēc esmu strupceļā :D