Ieva, kas tev notika Francijaa ar zirnekljiem? :D
nu man arii jau parastaas piemineetaas bailes - sejas spoguljos, kravas mashiinas, tumsa, aatraa skrieshana uz tualeti naktii. Bet tikai tad, ja pati sadomaajos, taa paarsvaraa nee.
Bet man ir ljoooti bail no augstuma. 11. klasee mums sportaa bija klinshu kaapshana, ilgi nevareeju sanjemties, peedeejaa nedeeljaa sanjeemos, uzkaapu liidz augshai un izdariiju lielu kljuudu - paskatiijos lejaa. un viss. zinu, ka mani tureeja, jaalaizhas lejaa, bet nu nevaru un viss. Paliku kaadas 15 minuutes vienkaarshi sastingusi, visi muskulji saspringti un raudaaju, jo domaaju, ka viss muuzhs uz taas sienas buus jaapavada. Beigaas kaut kaa sanjeemos, izleedzu taas bailes. Peec tam kaadu stundu veel staigaaju ar ljumiigaam kaajaam un triicoshu sirdi.
Veel man riebjas potes, asins analiizhu njemshana no pirksta vai veenaam. Es vienmeer raudu. Kad biju maza, tad mani bija jaatur, jo muku prom. Tagad jau liela, zinu, ka nevar taa aardiities, bet asaras klusi birst taapat, nevaru kontroleet.
Un viss, kam ir vairaak nekaa 4 kaajas manaas aciis nav normaali. Taureniishi, piemeeram, ir smuki no attaaluma, bet ja paskatos tuvaak un ieraugu kaajas, taa uzreiz sirds pa muti laukaa. Taatad visi kukainji, zirneklji, insekti, garneles, astonjkaaji. Nu nav jaabuut tik daudz kaajaam :D