Esi bijusi Mīļākā?

Nu nav tā, ka vīrieši precas mīlestības dēļ.

Atļaušos palabot - ne visi precas mīlestības dēļ.
Labojumu tomēr nesapratu, jo Tu uzrakstīji to pašu. :)
Protams, ka ir vīrieši, kas precas mīlestības dēļ. :)

atļaušu spriest Cosmo sertificētajām psiholoģēm un morāles normu speciālistēm, jo tādu šeit netrūkst

Ko tu esi sadomājusies ?
Tika pacelta šāda, jāsaka- stulba tēma un katra izteica savu viedokli, cita par "caurumiem", cita ko citu... Un neievēroju, ka te kāda sevi pozicionētu kā baigā psiholoģi, vai morāles normu speciālisti.
Tu varbūt pati no sevis esi sadomājusies kā baigo speciālisti, ja citu atbildes sauc infantīlām ?
Tika uzdots jautājums un meitenes vienkārši atbild.

Daniela,

nu taču muļķīgi noliegt, ka mēs visas ik pa laikam te nespējam pieņemt citu meiteņu viedokli un savu pozicionējam kā vienīgo pareizo. daudzas mēdz pāriet uz personiskiem apvainojumiem

Nu nav dzīve viss tik balts un pūkains,kā mēdz rādīt atiecīgajās filmās.
Dzīve ir pilna parsteigumu un pārbaudījumu un nekad nevar zināt,kas tevi sagaida!
Protams es arī vēlētos satikt savu ''idiālo'' un nodzīvot savu dzīvi ilgi un laimīgu-un tā tam arī vajadzētu būt,bet dzīvē mēdz notikt savādāk!

Tas protams NAV pareizi ,bet mēs visas zinām,ka tā mēdz būt!
Un katrs gadījums ir atšķirīgs!
Dzīvē nav viss ''balts" vai ''melns'' dzīvē ir arī citas krāsas!!

Padalīšos ar savu pieredzi! Pirms 2 gadiem satiku darbā vīrietis 10 gadus vecāku par mani, viņš bija precējies, un viņa sieva gaidīja no viņa bērna. Labi zināju visu, jo uzreiz atradām kontaktu un daudz par šo tēmu runājām. No visa stāstītā sapratu, ka viņš nav laimīgs attiecībās, sieva nekopa attiecības un nekopa arī sevi, palaidās. Izskatījos skaistāka par viņu, slaida, kopta. Viss izvērtās kā dienesta romāns, līdz viņš manī iemīlējās, un arī es nebiju vienaldzīga. Loģiski, viņš pameta sievu, nāca pasaulē bērns, dažreiz viņš aizbrauc pie bērna, bet viņš ir pārāk mazs un tēvs viņam pagaidām nav nepieciešams. Drīz mēs arī apprecēsimies, jo esam atraduši viens otru. Arī tik jauki var beigties šāda veida attiecības.

dažreiz viņš aizbrauc pie bērna, bet viņš ir pārāk mazs un tēvs viņam pagaidām nav nepieciešams

njā..., atvaino, kaut ko tik stulbu sen nebiju lasījusi.

Vispār jāsaka paldies tādām slaidām skaistulēm kā Valentino, kas paglābj nabaga vīriešus no resnajām, nekoptajās sievām, kuras vēl piedevām ir stāvoklī :D

Valentino- tu jau nezini kā stāsts beigsies. Tik pat labi viņš tevi ar var padarīt grūsnu un pamest citas dēļ.

Nu katrā ziņā jau sen bija laiks pieņemt mums visām, ka cilvēks ir ļaunākais un egoistiskākais radījums uz pasaules.

Nē, nebiju un nebūšu. Esmu principu cilvēks, tāpat kā mans vīrs, tāpēc krāpšanas mums abiem ir tabu. Un tāda situācija pat nevarētu rasties, jo neesmu viegli iegūstama, tādējādi komunikācijā ar kādu vīrieti spētu atmaskot melus, pretrunas, ja tiktu slēpts fakts par to, ka vīrietis ir aizņemts. Ļoti labi orientējos cilvēku būtībā, ko cilvēks varētu, ko nē, uz ko būtu spējīgs, uz ko nē. Jebkāda falša izturēšanās uzreiz norādītu par ne līdz galam atklātām attiecībām. Ja nav atklātības - nekad ar mani nevarētu būt tuvāka kontakta.

esmu, bet tad nezinaju ka vinjam ir otra pusite , tatad sakuma nemaz nebiju miljaka jo pati nezinaju, bet pectam jau sanak ka biju , uzzinaju to tikai tad kad vini izskiras :D

Valentino, cerams, ka TU patiešām esi īstā. Ja ne, tad pilnīgi iespējams, ka Tevi sagaida tāds pats liktenis.
Bet vai tiešām cilvēks var sadzīvot un priecāties situācijā, kad vīrietis "dažreiz aizbrauc pie bērna, bet viņš ir pārāk mazs un tēvs viņam pagaidām nav nepieciešams ".

Ja Tu nonāktu tādā situācijā, arī lietas uztvertu tik mierīgi? Vai tad 'vīrietis būtu cūka, kuram nospļauties uz laulību un bērnu.

Es vienkārši nesaprotu, kā vīrietis var pamest sievu bērniņa gaidībās. Tā man liekas vislielākā cūcība, kas iespējama.

Kā var pateikt, ka bērnam nav vajadzīgs tēvs? Ok, esmu toleranta pret krāpšanu. Pati biju situācijā, kad biju ar vīrieti, kam irmazs bērns, bet es naktīs nevarēju gulēt un noteikti nejutos laimīga! Protams, es vispār nezināju gandrīz neko par otro sievieti un viņas bērnu, biju jauna un muļķe, taču pat tad es sapratu, ka tajā visā cietējs ir bērns. Regulāri atgādināju "draugam", lai atceras par bebi, laikam arī tāpēc viņš pazuda... Bet kā var tā pateikt - tēvs nav vajadzīgs? Atvaino, cik lielai egoistei jābūt? Vai arī pati tikai sevi mierini ar to?

Izskatījos skaistāka par viņu, slaida, kopta

Jā.. tai sievietei droši vien bija ''grūtniecības riepa''.. fuj! :D

Bet interesanti ir tas, ka vīrieši tās mazāk glītās un nekoptās sievietes reiz noprecēja un taisīja kopīgus bērnus..

Nē. Negribu būt neviena vīrieša (ja tā var tādus saukt) brīža iegribu apmierinājums.
Es uzskatu, ja jau vīrietim slikti ar draudzeni/sievu, tad jāmeklē cita, nevis attiecību "tukšumus" jāaizpild ar mīļāko.
Es sevi vērtēju daudz augstāk. Man pienākas viss nevis kādas 5 minūtes no visa.

zinu vienu puisi, kurš meklēja sev meiteni. Beigās izrādījās, ka viņš ir kopā joprojām ar savējo, kura ir stāvoklī un nevēlas seksu. Bet viņam gribas, tadn u meklēk kādu. Bet savējo viņš mīlot, jo citādi meitene no viņa negaidītu bērnu.

Loģika??!

Leksus perfekti uzrakstīja arī manas domas.
+++++

angry - kā jau teicu, mīļākie/mīļākās tiek meklētas "kaut kā" aizpildīšanai.
tas, ka meklē mīļāko, nenozīmē, ka nemīl otru pusīti....bet vēlas pilnvērtīgas sajūtas....

es arī brīnos kā tad tās "nekoptās", "nesmukās" un visādi citādi sliktākās palika stāvoklī?