Tā pat kā trakie pensionāri, ne visi, ir arī māmiņas, es viņas saucu par trakajām mamašām, kuras visus nonesīs, ar ratiem pāri pārbrauks un vēl uzspolēs uz muguras, aizskrienot pat atpakaļ neatskatīsies. Ja darīšana ikdienā ir ar tādām, es ļoti labi saprotu, ka var rasties pamatota nepatika pret visu, kas saistīts ar bērniem. Bet, kā zināms, monētai ir divas puses. Tā trakā skriešanas, pa priekšu spraukšanās un grūstīšanas slimība attīstās ikdienā, redzot, cik nekaunīgi ir cilvēki, nepalaižot pa priekšu pat tur, kur ar bērniņu ir priekšroka. Pati ļoti daudzus tādus gadījumus esmu pieredzējusi, nu nav tas patīkami. Tad loģiski, ka arī es sāku uzvesties tā pat un cieš cilvēki, kuri nebūt to nav pelnījuši un arī viņi pēc pāris reizēm, visticamāk, uzvedīsies tā pat. Pati nemēdzu grūstīt, braukt virsū vai vēl nez ko darīt, lai tikai tiktu pa priekšu, bet es ļoti priecātos, ja cilvēki ievērotu tās pāris elementārās lietas, kaut vai uz ietves pavirzītos pāris cm nostāk, lai var pabraukt garām, nevis izplesties primadonnai pa ietves vidu un burkšķēt, ka pārāk tuvu gar kājām nobraucu.