Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Kā jūs risiniet konfliktus attiecībās?

 
Reitings 207
Reģ: 13.05.2009
Konflikts ar mīļoto.

Esmu ļoti emocionāla un jūtīga un pašai riebjas, kā izturos, kad ir kāds konflikts.

Es apvainojos un klusēju un iekšēji pārdzīvoju. Var ar manīm runāt, nerunāt, es pat nedzirdu. Pašai riebjas, kā es reaģēju. Un arī, kad vairs nepārdzīvoju, grūti iziet no šī stāvokļa.

Kā darat jūs? Kā jūs risinat konfliktus? Vienmēr izrunājaties?

Varbūt zinat ko veiksmīgu un efektīvu, jo mana attieksme bojā attiecības:(

Paldies!
05.01.2013 17:46 |
 
Reitings 8187
Reģ: 27.12.2009
Es reaģēju precīzi tāpat kā tu.
Apvainojos un sadusmojos ātri.Un jā, varu apvainoties arī par sīkumu.
Bet es nespēju ilgi dusmoties vai tēlot apvainoto.Runāt man par to arī nepatīk.
05.01.2013 17:48 |
 
Reitings 13903
Reģ: 18.02.2010
Mēs runājam un visu atrisinām ar runāšanu, mums tā pieņemts.
Nu ok - viņš sākumā negrib runāt, padusmojas, liek man saprast, ko esmu sastrādājusi, bet vienmēr viss tiek izrunāts.
Nezinu, ko Tev ieteikt.
Pirmais solis jau ir sperts - Tu saproti, ka tas, ko dari, nav īsti labi.
05.01.2013 17:48 |
 
Reitings 3096
Reģ: 09.06.2009
Es gribētu izprast kā var tā reaģēt un nokļūt tādā stāvoklī, jo pat ļoti cenšoties, es nemāku. Man raksturā ir izlikt gandrīz visu uz āru, nespēju paturēt sevī. Man patīk parunāt un izrunāt, ja kaut kas nav lāgā. Respektīvi ES(vienpusēji) izrunāju, kas nav tā, pretī man ir nerunātājs, tad man tā kā pret sienu sanāk runāt, bet vienmēr der paturēt prātā, ka katrs ir savādāks. Tev ir jācenšās sevi kontrolēt, mazdrusciņ un tā katru strīdu, kamēr beigās jau varēsi runāt mierīgi bļaušanas vietā, klusēšanas vietā pateikt kaut nedaudz kā jūties utt..
Nevar taču visu mūžu apvainoties kā maza meitene. Zinu tanti, kas savos 60 gados apvainojās kā mazs bērns par sīkumiem, tas ir kaitinoši :D
05.01.2013 17:52 |
 
Reitings 165
Reģ: 08.11.2011
Man kādreiz agrākā vecumā arī bija šāda metode, es neko nevarēju labot tur. Kad bija kāds konflikts, man mute aizslēdzās ar zelta atslēdziņu un atvērās vēlāk, kad otrs cilvēks sapratis, ka neko no manis neizvilkt. :D
Bet tagad esmu kaut kā tam tikusi pāri un cenšos visus konfliktus izrunāt, nevis noklusēt, bet pie sevis domās lamāties. :D
05.01.2013 17:53 |
 
Reitings 6531
Reģ: 18.08.2010
man arī vienmēr ir bijis grūti izrunāties,man kaut kā nepatīk runāties par tādām lietām,es drīzāk sēdēšu sapūtusies un gaidīšu,kad no pirksta izzīdīs nekā pateikšu,kas mani nomāc vai uztrauc! :D bet es mācos runāt,jo zinu,cik stulbi ir gaidīt brīnumus. Grūti iet,bet es cenšos :D
05.01.2013 17:58 |
 
Reitings 349
Reģ: 29.01.2009
laboheme:
Man ir tāpat, bet bonusā vēl nāk tas, ka es mēdzu arī bļaut ar cerību, ka mani tad labāk dzirdēs. :D
Vīram grūti ar mani runāt, jo pēc viņa domām visu pārāk emocionāli uztveru pat tad, kad esmu(pēc manām domām) mierīga.

Ai, vispār baigi grūti.
Tagad arī esam konflikta stāvoklī un, kad tas atrisināsies nav zināms. :(
05.01.2013 17:59 |
 
Reitings 181
Reģ: 17.06.2009
Man absolūti tpt kā Lakšmi, vnmēr runāju ar "sienu" un tas parasti man liek vēl vairāk sadusmoties vai vbk atmetu ar roku.
Pld Dievam pēdejā laikā vsp nestrīdamies, dzīvojam draudzīgi.
05.01.2013 17:59 |
 
Reitings 4073
Reģ: 07.06.2012
Dod pieci!Esmu tāda pati kā tu :D
05.01.2013 17:59 |
 
Reitings 5261
Reģ: 27.03.2009
runájot! patiesíbá drausmígi besí tádi cilvéki, kas par katru síkumu uzpúshas, pazúd kaut kur seví, un neatbild uz jautájumu, kas noticis? un tad besás seví vél pusgadu, péc tam beidzot neiztur un visu pasaka, kad otrs cilvéks sen jau aizmirsis...
05.01.2013 18:13 |
 
Reitings 207
Reģ: 13.05.2009
hehee:)) es nekad neesmu bļāvusi, gribētos vairāk atraisīties, izrunāt, bet pašai tāda sajūta, ka aizveras aizkars un izrāde beigusies...:( ehhh!

laikam tas tāds pakāpenisks ceļš! pamazām, saprotot sevi un runājot...mazliet, bet sākt...
05.01.2013 18:15 |
 
Reitings 6531
Reģ: 18.08.2010
tiešām silti iesaku visām un visiem izrunāt sāpi,jo lai arī pati cenšos runāt vairāk,es daudz ko paturu sevī,un tad vienā brīdī ir tāds sprādziens,ka viss iet vaļā un tad nav labi :D
05.01.2013 18:17 |
 
Reitings 5261
Reģ: 27.03.2009
hehee) es nekad neesmu bļāvusi, gribētos vairāk atraisīties,


nu bljaut jau tieshám nevajag! es nekad dzívé neuzvienu cilvéku bljávusi neesmu!
05.01.2013 18:18 |
 
Reitings 12651
Reģ: 29.01.2009
Man tā sapūšanās un nerunāšana bija raksturīga, kad biju maziņa :D Laika gaidā tas pats pārgāja. Es esmu no tiem, kas nevar ilgi dusmoties. Parasti ir tā - ir strīds, tad 5 min klusums, kurā vainīgā puse saprot, ka ir vainīga, tad sākam runāt (par citām tēmām, piem, seriālu, ko tajā brīdī skatāmies utt.), bet pēc kādas 1h viens no mums neiztur un sāk par to strīdu runāt. Tādā veidā nav tā situācija, ka kaut kas krātos līdz brīdim, kad pēkšņi viss sprāgst vaļā un aiziet nedēļu ilgā nerunāšana. Es vispār nevaru iedomāties, kā tas ir, jo nevaru ilgi padusmoties un nevaru arī ilgi nerunāt (draugs arī parasti sāk satraukties, ja es nerunāju :D). Un, ja man kaut kas nepatīk, es tā arī saku, nevaru es to noklusēt...un negribu nemaz :P
Ir jārunā un otram cilvēkam nav vienmēr jāuzmin, ko pirmais domā. Un ko Tev dod tas, ka nerunā? Neko..slikts garastāvoklis gan pašai, gan vīrietim. Labāk ātrāk konfliktu atrisināt, lai atkal visi priecīgi. Panākt tāpat neko ar to nerunāšanu nevar...tad kāds no tā visa ir labums?

oij, laikam baigo palagu sarakstīju :D
05.01.2013 18:26 |
 
Reitings 4703
Reģ: 20.04.2012
Lasot cosmo ir skaidrs, ka daudzi neizprot kā risināt strīdus, jo aizvainojuma krāšana sevī, nerunāšana ir tikai beigu sākums, nekas vairāk, bļaušana ir agresijas izpausme, tas būtībā jau sabrucina pamatus un tad tikai atliek gaidīt stiprāku vēju, kas nopūš kāršu namiņu no virsmas. Arī runāšana ir jāsaprot, ka vienkārši čīkstēšana un runāt tikai no sava viedokļa nav auglīgs risinājums. Ir jāiesniedz priekšlikumi kā risināt situāciju, lai turpmāk abi varētu justies labi un neveidotos vairs konfilkts noteiktā situācijās. Ar to es gribu teikt, pirms rauties sarunās ar otrajām pusēm, varbūt derētu sākumā apdomāt kā izskatās situācija pie vēsāka prāta, saprast, kas varētu būt labs risinājums un tad doties cīņā. Un kā punkts uz I, kad runā otrs ir jāieklausās un jāuzklausa, nevis jāpārtrauc un jāsāk aizstāvēties.
05.01.2013 18:33 |
 
Reitings 13796
Reģ: 23.10.2010
Ieteikumi kā no grāmatas, bet es strīdos varu virzīt prezidenta cienīgus priekšlikumus, dzīvesbiedrs nerunātu tāpat. Šādos gadījumos - nogaidu, kamēr pats savā sulā izvārīsies.
05.01.2013 18:39 |
 
Reitings 13903
Reģ: 18.02.2010
Jā, pareizi DIO raksta.
Ja risina lietas (runā par to notikušo problēmu), tad tā, lai novērstu to atkārtošanos nākotnē.
Mums arī konfliktsituācijas rodas tad, ja saskaramies ar ko vēl nebijušu, gadi iet un iet, nez uz vecumu varbūt vispār vairs nekonfliktēsim, jo viss jau būs bijis un iespējamās nesaprašanās novērstas jau pirms rašānās, jo iepriekš ir bijis izrunāts.
...cerams :D
05.01.2013 18:41 |
 
Reitings 7143
Reģ: 13.04.2012
Kā kuru reizi. Ja ir liela un smaga problēma, tad ar runāšanu. Ir bijis tā, ka nedēļu runājam par vienu problēmu, jo nevaram nonākt pie kopsaucēja. Ir reizes, kad viņš ir vainīgs un es to izrādu vienkārši viņu ignorējot, līdz brīdim, kad viņš atnāk lūgt piedošanu vai sāk pielīst. Un ir reizes, kad mēs vienkārši izbļaujamies, es sasitu kādu vāzi vai sakrāmēju viņa koferi.

Kādreiz ļoti pārdzīvoju par to bļaušanu un trakošanu. Terapeitei jautāju, kāpēc mēs tā nepareizi daram un, ko darīt, lai to labotu. Viņa man atbildēja, ka nav nepareizu veidu kā strīdēties vai risināt konfliktu. Ja abiem konkrētais veids ir pieņemams un tā var atbrīvoties no negācijām, arī bļaušana ir pareiza. Galvenais ir sajūtas pēc tam.
05.01.2013 18:41 |
 
Reitings 8189
Reģ: 02.02.2010
strīdu karstumā jau nekāda grāmatu teorija u. c . gudribas aizmirstas.
05.01.2013 18:44 |
 
Reitings 4703
Reģ: 20.04.2012
bet es strīdos varu virzīt prezidenta cienīgus priekšlikumus, dzīvesbiedrs nerunātu tāpat. Šādos gadījumos - nogaidu, kamēr pats savā sulā izvārīsies.


nekad un nevienu strīdu nevar risināt un atrisināt, kamēr kāds no abām pusēm vēl ir dusmīgs. Tas ir pats sākums visam.
05.01.2013 18:47 |
 
Reitings 1352
Reģ: 10.08.2012
Laboheme

Pilnīgi mans gadījums :(
05.01.2013 19:04 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits