Ja man cilvēks liekas interesants, tad protams atrodu sarunu tematu. Ja neraisās sarunas - neturpinu, bet vispār atkarīgs no situācijas, vai Tu pati vēlies iepazīties ar šo cilvēku, vai tā ir tikai pieklājība, vai tā ir lietišķa tikšanās, vai kāds izklaides pasākums... un tā var turpināt! :D
Ja iepazīstina draugs, vai draudzene, vienmēr var uzjautāt kā viņi ir iepazinušies, un pastāstīt kā iepazini šo cilvēku Tu.
Ja cilvēks ārēji pievelk vai liekas interesants, var izteikt komplimentu, neatkarīgi no tā, vai tā ir meitene vai puisis. :)
Var jau runāt par jebko, kas ienāk prātā, man piemēram ir interesants darbs, tāpēc patīk par to stāstīt. Man vienmēr interesē kādas cilvēkiem ir aizraušanās, pašai patīk gan stāstīt, gan klausīties. Var runāt par pasākumiem, filmām, grāmatām, vietām, kur esi pabijusi, kur vēlētos pabūt. Man arī patīk pafilozofēt, ja Tavam sarunu biedram arī tas šķiet interesenti un ir savi uzskati, pārliecības, tad saruna raisīsies viegli, protams, ja nav galīgi atšķirīgi viedokļi. Bet tad labāk necensties pārliecināt cilvēku, bet tikai izteikt viedokli.
Ja cilvēkam ir laba humora izjūta, var mazliet pajokoties ar viņu, tad es parasti skatos uz reakciju un kā man joko pretī. Neieteiktu aizvainojošus jokus, lai gan zinu tādus cilvēkus, kurus uzrunā šādi joki, ne jau ļauni, bet ar tādu piesitienu, bet tad var saņemt arī kaut ko pretī, par ko nevajadzētu apvainoties. :D
Ak šausmas, cik daudz es sadrukāju! :D :D