Sveikas,
Tātad - nosacīta problēma. Pirms aptuveni gada sāku strādāt savu sapņu darbu labā uzņēmumā. Ar priekšnieku (nē, viņš nav vīrietis mana tēva vecumā) sākotnēji sanāca tikties diezgan maz, bet drīz vien mani paaugstināja, līdz ar to sāku strādāt viņa pakļautībā.
Tā nu viņš man ar katru mirkli iepatikās arvien vairāk un, man par lielu pārsteigumu, tas bija abpusēji. Drīz vien es, meitene no 'laukiem', sāku izbaudīt dzīvi, par kādu jebkad esmu sapņojusi - veiksmīgs, simpātisks vīrietis man blakus, vakariņas restorānos, romantiski izbraucieni, pirmie tuvības mirkļi utt., viss jau būtu skaisti, ja vien viņš nebūtu mans priekšnieks, ar kuru man ir jāpavada aptuveni sešas pilnas darbadienas nedēļā. Saprotams, ka darbā viņš ir citādāks, kā tas ir attiecībās, - darbā viņš ir ļoti prasīgs, stingrs(pat pārāk), pedantisks utt.(pilnīgs pretstats tam, kāds ir attiecībās), līdz ar to ir diezgan grūti nemitīgi pārslēgties no attiecībām uz darba lietām. Atzīšos, ka darba problēmu dēļ ne reizi vien esmu raudājusi utt., jo ar viņu kā priekšnieku ir grūti veidot veiksmīgu komunikāciju, kamēr attiecības, gultā u.c. viņš ir vairāk kā lielisks.
Un tagad viņš vēlas uzsākt ar mani kopdzīvi, kas nozīmētu to, ka mēs burtiski 24/7 būtu kopā.
Rezumē? Jā, man ir stipras jūtas pret viņu. Jā, ar viņu kā priekšnieku ir ļoti grūti sadzīvot. Un tomēr arī darba saglabāšana man ir ļoti svarīga, jo ilgus gadus mācījos/strādāju, lai atrastos vietā, kur esmu tagad.
Viedokļi? Pieredze? Kā rīkotos jūs?