jā, aizņemts ir aizņemts, bet tagad pašai ir tādas attiecības ar vīrieti, kurš sākotnēji bija aizņemts. nu neko, es vnk nespēju pretoties, jo arī es viņu iemīlēju. protams, ka kko uzsākām tikai tad, kad viņš bija aizgājis no tās sievietes. mocījos sākumā šausmīgos pašpārmetumos, vēl tagad pa reizei to atceros, pat mēģināju viņu pierunāt, lai neiet prom. bet viņš teica, ka jebkurā gadījumā aizies, un ka tas ir bijis tikai laika jautājums (jaunas dzīvesvietas atrašana, jo vecākiem vai draugiem jau negribēja mitināties). es tam protams, ka sākumā neticēju (90%), bet mazs cerības stariņš jau bija, jo es taču turpināju ar viņu sarakstīties un reizi pa reizi pieņemt dāvanas. nu tagad mēs esam kopā. godīgi sakot, man tās sievietes ir ļoti žēl, jo viņa tagad dzīvo ar ļoti lielu naidu un negatīvismu. varbūt tas sāk pāriet lēnām, bet sākums bija traks mums abiem, ko viņa sarīkoja.
kā jau saka, ka savu laimi uz citu nelaimes neuzcelsi, bet ne vienmēr apstākli ir tādi, ka ir tikai balts vai tikai melns. visi šķirās un iet kopā. nu reti kurš jau dzīvē ir kopā ar kādu, kurš ir pirmais un vienīgais. protams, neatbalstu to pīšanos ar aizņemtajiem, bet neviens nav lieta, kuru var kkur nolikt vai kādam atņemt, bet kaut kādas robežas ir jāapzinās. speciāli nevienam puisim neesmu kārusies kaklā, zinot, ka viņš ir aizņemts.