Kāda ir jūsu attieksme pret skaudību? Cik bieži jūs ar to saskaraties? Un vai tā ir ietekmējusi jūsu dzīvi?
Samērā bieži esmu saskārusies ar to, un nonācu pie secinājuma, ka tā slikti ietekmē manu dzīvi.
Diezgan bieži cilvēki ir noskauduši manus panākumus, priekus, lai gan pati vienmēr tikai priecējos par citu panākumiem. Protams, skaudība piemīt visiem, bet pilnīgi noteikti, tā man nav izpaudusies neveslīgā formā. Jo uzskatu, ka jebkurš cilvēks var sasniegt, visu, ko viņš vēlās. Ir tikai jāstrādā ar sevi, jāzin, ko vēlās un jātic sev! Ieguldītais darbs vienmēr nesīs augļus! Man patīk cilvēki, kuri ir sasnieguši to, ko vēlās, kuriem ir savi sapņi, savas prioritātes, savs redzējums par lietām un ticība sev, un man nebūt neskauž, man ir interesanti atrasties šādu cilvēku sabiedrībā, mācīties no viņu pieredzes, gūt iedvesmu, dalīties savās idejās. Tāpēc nesaprotu, kā var nosodīt citu veiksmi... protams, cilvēki ir dažādi, ar dažādu pieredzi, emocionālām traumām, bet kāpēc pašam sevi jānoniecina.. tās tik manas pārdomas.
Gribi, negribi, bet gadās sastapt cilvēkus, kas sev netic, meklē attaisnojumus it visam, kāpēc nevar vai negrib kaut ko mainīt savā dzīvē, bet tai vietā, lai ko darītu, tie apskauž citu dzīvi, un ne jau labā nozīmē! Esmu pamanījusi, ka citu skaudība ir atstājusi sekas arī man, lai gan cenšos to visu neredzēt un tam neticēt, bet dažreiz liekās, ka dažas manas neveiksmes ir uz citu skaudības rēķina. Vai jūs tam ticat, ka tā varētu būt? Un kāds ir jūsu viedoklis?