Forever alone?

Dzīvot jau var dažādi,bet daba cilvēkus radījusi komplektā..:)

Kur lai tad atrod tos sakarīgos džekus lai nebūtu 1,2,3,4 utt ? :D

labs jautājums hvz! :)

Kāds vēl forever alone 22 gados, kad ir bijušas jau 3 attiecības un vēl arī bērns ir? :D Smiekli pašai nenāk? Nez ko tu darītu, ja tajos pašos 22 nebūtu vispār nekādu attiecību bijis, kā tas ir manā gadījumā, bet es nevienu brīdi nežēlojos - kā ir, tā ir!

Kur lai tad atrod tos sakarīgos džekus lai nebūtu 1,2,3,4 utt ?

Tā ir tikai nepareiza izvēle un pavirša iepazīšana..ja gribat būt nopietnākas izvēlē jums vajag kontaktēt ar sievietēm virs 30,kurām ir jau kāda dzīves pieredze,vai no tām ņemt piemēru,kuras laimīgās attiecībās ir ilglaicīgi jau daudz gadus..no savas puses viegli redzu to uz,kādiem grābekļiem vislaik kāpjat..varētu pat grāmatu uzrakstīt,kā viegli atrast īsto izvēloties pareizo.Cilvēkiem viegli redzēt cauri..arī gandrīz katrā teikumā var pateikt,kur melo,kur patiesība un vēl 500 lietas pēc viņiem noteikt.Tā pat cilvēks vērtējams pēc viņa mazākā darba/vismazākiem darbiem/ piemēram kāda viņa ir attieksme pret kaķi tāda viņa attieksme būs pret pasauli un pret jums..kāda viņa attieksme pret sevi,tāda attieksme būs pret pasauli..tās kuras forumā kritizē ir neapmierinātas ,apsmej un visu pārējo tas jau ne no kurienes nerodas cilvēks domās pats sevi tā vislaik apsmej un kritizē un tad to pašu forumā/dzīvē dara pret pasauli..Morāle=cilvēki ir tā apsēsti ar sevi-ka neredz ļoti vienkāršas lietas:)

Morāle=cilvēki ir tā apsēsti ar sevi-ka neredz ļoti vienkāršas lietas

Cumshot, tavs komentārs, īpaši - citētais tikums -, man reāli tagad laupa miegu, jo es vairs neatkaujos no domas par to, ka kaut ko daru nepareizi...

Katrai ābolpusītei ir otra pusīte.

Ja ābolīti negriež uz pusēm, tad paliek vesels ābols, ne? :D

Miss_mia es piekrītu tev, jo arī pati nevēlos nopietnas attiecības, jo vīrieši = problēmas, asaras, vilšanās, neveiksme. Manas attiecības bija pilnas ar sāpēm, vilšanos un pazemojumiem. Un abas reizes bija vīrieši-kretīni, kas uz mana naivuma rēķina cēla savu pašapziņu. Jau gads praktiski pagājis kopš izšķīros ar pirmo draugu un vēl aizvien jūtos drausmīgi, kad to visu atceros. Savukārt otrais draugs paķēra, ka es esmu viegli ievainojama un alkstu normālas attiecības, ka mani nelietīgi izmantoja un atstāja vel riebīgāku pēcgaršu. Esmu smagi vīlusies un savā ziņā jūtu, ka esmu traumēta, jo nevaru vairs atvērties, uzticēties vīrietim, aiz katras situācijas saredzu krāpšanu, nodevību. Mēģināju trešo reizi, bet tā nebija veselīga uztvere no manas puses. Atmetu ar roku. Saka, ka sievietes nepiedzimst par maitām - tādas tās padara vīrieši. Šis ir mans gadījums, jo mani vīrieši mani ir padarījuši par raustīgu, paranoisku neirotiķi. Nesaku, ka tas nepāries. Saka ka lai atietu jāpaiet pusei no laika ko pavadījām attiecībās. Skumji, bet kopumā tie ir 5 gadi non stop attiecībās - man jāgaida 2,5 gadi!

Par savu prioritāti uzliku mācības, karjeru, sevis pilnveidošanu. jutos labi un brīvi. Izbaudu to cik vienkārši ir dzīvot tikai sev. Nespēju iedomāties sevi ar vīrieti, kopdzīvi, jo atceros tās problēmas un mūžīgo iziešanu uz kompromisiem. Piebildīšu, ka es arī nekad neesmu gribējusi bērnus. Tā kā pagaidām man ar to nav problēmu.

Man arī ir apnicis mēģināt no jauna visu sakt. Kādu laiiku ignorēsu puishus. Varetu jebkuru dabūt,bet pieriiebusies man visa shita padarishanas. Pati nesaprotu kāpēc ja veidojas kas sakarīgs momentā pārtrūkst.2 gadus varētu izturēt mierīgi bez randiņiem, pēc tam kas būs nezinu.

man tā šķiet, ka, ja sieviete ilgtermiņā ir viena, tad viņa pārvēršas par īgnu kaķu veceni. un tavam bērnam vajadzēs tēvu, vēljovairāk, ja viņš būs puika (tas tikai mans minējums par puiku). padomā par to, ka, ja tu būsi viena, tavs bērns nekad neredzēs, kāda ir īsta ģimene. maziņam esot viņam noteikti vajag siltumu un mīļumu. protams, labāk tad nebūt attiecībās, nekā būt ķeksīša pēc, jo tev vēl ir papildus atbildība. bet bērns tev īstenībā būs kā vīriešu pārbaudījums. nenopietni nekad neparakstīsies ar tevi būt kopā, ja tev ir bērns.
gan jau vnk kādu iemīlēsi un viss. neko vairs nevarēsi padarīt. nav jau uzreiz jāveido attiecības, ja tev cilvēks tikai patīk. ja sirsniņā neietrīsās, tad nav jēgas dzīvot vnk draudzīgi.

Ella- tādēļ vajag acis turēt vaļā, nevis sapņot. kad cilvēks ir cūka, tu jau to noteikti pamanīji agrāk, nevis pēdējā dienā. un to, ka tu pati tik ilgi to visu cieti, ja godīgi, pati esi pie tā vainīga. tu varēji jau jebkurā brīdī aiziet un miers.
man arī kkad bija apriebies visu laiku sākt no jauna attiecības. es domāju, ka laikam jau vairs normālu vīriešu nav. bet, ko jūs domājat, es satiku, un šķiet, ka satiku pašu labāku (vismaz priekš sevis). kad pienāk laiks, vajag vnk ļauties. nevajg jau satikties ar katru pretīmnākošo ķēmu un kļūt par svēto māsu vīriešu glābēju.

Zinu vairākas sievietes, kas nav gribējušas ģimeni un bērnus, tagad jau viņas zināmā vecumā. Tās ir tik īdzīgas, kašķīgas un ar dzīvi neapmierinātas sievietes, viss viņām ir slikti un nelabi. Neko labu par viņām pateikt nevaru.

Man mammai ir paziņa, mazliet pāri 40 gadiem,. ne vīrieša, ne bērnu, ne dzīvnieku. Tāda kašķu vācele,ka nezinu. Un menopauze sākusies nereāli ātri, jo gandrīz visu dzīvi nav bijusi ar vīrieti.
Vīrieši mums fiziski ir vajadzīgi.:D
Tātad - ja gribi palikt viena uz mūžu - piekop gadījuma sakarus. Vismaz veselības dēļ,ja negribi,lai tavs ķermenis noveco.
Es tā nevarētu..man gribās būt mīlētai, ne tikai no ģimenes locekļu puses un mammas, kurai mani IR jāmīl. :D

Vēl pirms pāris nedēļām man likās,ka palikšu forever alone,bet labāk tā nekā mocīties un stutēt attiecības vienai pašai. Pēc 4 gadu on/off mocībām biju izlēmusi,ka labāk tad jau esmu viena nekā tādās attiecībās-pirms tam visu laiku paliku ar viņu kopā,jo bija bail būt vienai. Burtiski pēc dažām dienām ieguvu sev tādu kā fuck buddy variantu (kaut gan šķiet,ka es viņam patīku vairāk) un mani tas pilnīgi apmierina. Nav emocionālu saistību,nav sāpju-ir zināma līmeņa patika,kaisle + ļoti labs sekss. Tas ir viss,ko man šobrīd vajag... :) Ja es būtu pilnīgi viena,man būtu daudz grūtāk... Tāpēc labāk vismaz kāds regulāram seksam-būs gan regulārs sportiņš,gan laimes hormonu vairošanās organismā... :)

attiecības nekad nevajag stutēt vienam cilvēkam. tās nekad nevajg stutēt. vai nu viņas ir un abi tās vēlas, vai nu to vienkārši nav. nevajag sākt attiecības, ja viena puse to nevēlas. te arī ir visa tava bēda. daudzkārt sievietes (agrāk arī es) bieži vien sāk attiecības, jo viņām patīk tas vīrietis un punkts. viņas pašas nolemj, ka būs tās, kuras tam vīrietim iepatiksies un būs mūzīgās mūzas un dievietes. reālā dzīvē tā reti kad notiek. un tas mēs brīnamies, kādēļ mēs visu darām vienas, bet otrs dēļ mums pat nepakustina mazo pirkstiņu. bet mēs esam piemirsušas tos mazos vīrieša vārdiņus- es nezinu vai es spēšu/gribēšu/varēšu. mani sāpināja iepriekšējās attiecībās (bonusā vēl izstāsta, cik viņš ir bijis ideāls vīrietis). un mums actiņas iemirdzas, ka mēs būsim tās nākošās, tās lieliskās. bet tā nenotiek. vīrietis tad ielaižas attiecībās, jo vnk viņam vajag sexu un kaut kādu sievieti blakus. un tās viņa šaubas mēs vnk neredzam un negribam redzēt.

Nav ko jaunu uzrakstīt, ja nu vienīgi piebildīšu no pieredzes, ka pēc visām attiecībām ieturu pauzi no pretējā dzimuma, lai sakārtotu domas, tiktu vaļā no iepriekšējām attiecībām līdz galam, mazliet sevi pilnveidotu dzīvojot viens un beigu beigās būtu gatavs uzticēties kādai citai. Parasti šis laiks ir sākot no pus gada līdz pusotram gadam.

Varu tikai piebilst - jo ilgāk dzīvosi viena, jo grūtāk būs kādu pieņemt. Bet viennozīmīgi labāk dzīvot ir vienam/vienai nevis ķeksīša pēc ar kādu!

sany-nebija jau gluži tā,ka visus 4 gadus viena visu stutēju... :D sākumā viss bija ļoti jauki un pat ideāli...
viņa attieksme mainījās pēc viena konkrēta notikuma,ko nevēlos šeit pieminēt,bet varu pateikt,ka tā bija mana vaina. bet kas bijis,tas bijis-pa lielam abi visu sabojājām.. pirmā pieredze tā sāpīgākā laikam (vismaz man bija) :)

Ja ābolīti negriež uz pusēm, tad paliek vesels ābols, ne?

ābols nav jāgriež uz pusēm speciāli,tas nozīmē,ka tikai attālini 2 cilvēku satikšanos! Veselā ābolā ir jau 2 pusītes savienojušās vienā veselā ceļojumā. Abām pusītēm ir tikai jāatrod vienam otru.

Neuzskatu, ka sieviete ir pilnīga tikai tad, ja ir vīrietis pie sāniem. Bet daudzas jūtas piepildītas tikai esot attiecībās. Domāju, ka katra pati labāk zinās vai jūtas pašpietiekama arī viena. Sabiedrības stereotipi noteikti nepalīdz izdarīt sev tīkamāko izvēli, tā uzspiež to, ka bez vīrieša un bērniem tavai dzīvei nav jēgas.
Man šis video ļoooooti patīk. Tieši tā arī es uzskatu- labāk būt vienai, nevis savākt kaut kādu vīrieti, tikai tādēļ, lai tikai kāds būtu pie sāniem.
http://www.diena.lv/hugo/vai-viegli-but-sievietei/jau-vairakus-gadus-bez-viriesa-pleca-atklata-saruna-par-vientulibu-un-stipram-sievietem-13980492

Man liekas, ka nav nekādas ābolu pusītes. Katrs ir viens vesels. Nav tak tā, ka der tikai viens cilvēks uz pasaules. Ja derētu tikai viens, tad būtu kā zeķe, ka jāatrod otru, lai būtu komplekts.
Katrs mēs esam viens vesels un kā vesela pasaule.