esmu izglābusi sievietei un viņas sunim dzīvību, kad šie slīka pirms dažām ziemām. iespējams, ka tikai tāpēc esmu dzimusi, lai izglābtu šos divus. laiku pa laikam par to aizdomājos. neesmu vienladzīga, bet man, piemēram, negribētos, lai mani pa televizoru par to slavē...
žēl, ka mēs ar sievieti bijām pārāk lielā šokā, lai apmainītos ar kontaktiem (uz ledus mums blakus bija kādi 20 zemledus mašķernieki, kas atteicās man palīdzēt, jo paši negribēja noslīkt - man šoks bija tieši par šo te. viņai, loģiski, par to, ka tikko gandrīz nomira). labprāt uzzinātu, kā viņai klājas :)
prieks, ka ir cilvēki, kas nav vienaldzīgi :) katru reizi, dzirdot viņu stāstus, asaras acīs :)
430
