Katru iedvesmo kaut kas cits:) Man nekad nav bijis gluži tā, ka kāda konkrēta grāmata būtu mainījusi dzīvi, bet mudinājusi un iedvesmojusi kaut ko meklēt, uzzināt vairāk un garīgi pilnveidoties gan. Turklāt, jo vairāk lasi, jo vairāk šķiet - tas, ko Tu zini, patiesībā ir tādi pavisam niecīgi kriksīši - pasaules izziņas apvāršņi tomēr ir tik plaši un mūžam ar roku neaizsniedzami:D Piekrītu tam teicienam par to, ka "brīdī, kad sāc sevi uzskatīt par visgudru, tu esi miris":)
Nosaukšu savas šī gada, manuprāt, vērtīgākās grāmatas:
Sheila Hale "Titian: His Life" - pēc manām domām, izcila biogrāfija un labs laikmeta dokuments - līdzās mākslinieka dzīves faktiem ārkārtīgi daudz interesanta par renesanses Itāliju (laikabiedriem māksliniekiem, gleznošnas tehniku, mākslas ietekmi, materiāliem e.tc.), mūziku, cilvēku savstarpējām attiecībām, cīņām, dodžiem, pāvestiem, sodomiju, sievietes stāvokli sabiedrībā. Saujām sasmēlos aizraujošas informācijas:)
John Updike "Always Looking: Essays on Art" - šis autors man iepatikās jau no "Precēsimies! Trusi, bēdz". Tāda sajūta, ka viņš prot ar vārdiem vien uzburt dzīvas, iztēli rosinošas gleznas.
Solomon Volkov "диалоги с Иосифом Бродским" - šo grāmatu izlasīju, ietekmējoties no "Rīgas Laika" Ulda Tīrona. Jēgpilnas sarunas par labu literatūru, mākslu un dzīvi vispār. Iesaku!
Grdon Bawker "James Joyce: A New Biography" - vēl viena ekselenta biogrāfija par īru rakstnieku Džoisu. Mazāk par viņa literāro veikumu, vairāk par viņa attiecībām ar ģimeni, īpaši tēvu un sievu.
James Liberman, Rober Kramer " The Letters of Sigmund Freud and Otto Rank" - interesanta, pretrunīga vēstulēs sarakstīta grāmata - pārdomu vērta... Par ārstiem, kas ne tuvu nav nekādas labās fejas vai Olimpa dievības:D Savstarpēja greizsirdība, konkurence, bet vienlaikus atstāts paliekošs mantojums, kas kaut kādā mērā ietekmē sabiedrisko domu vēl joprojām. Man bija interesanti:)
77
