Pie Eglītes.

Te vairākas min, ka skaita vienu un to pašu "savējo" dzejoli - es tiešām nesaprotu, kāds prieks ir stāstīt un klausīties to, ko zini. Un tā katru gadu. :D Protams, katrai ģimenei tradīcijas citādākas, bet ja manā ģimenē kaut kas tāds joprojām notiktu, tad, ja visu laiku kāds skaitītu vienu dzejoli, es nojūgtos.

es arí padomáju tápat ká Pievakare - katrs katru gadu skaita vienu to pashu dzejoli, nu tas jau man liekas riktiigs sviests :D katru gadu viens un tas pats scenárijs...

Vispār pirmo reizi izlasīju, ka to dara arī NE bērni. :D Interesanti....

Mēs parasti katru gadu kaut ko jaunu cenšamies iemācīties un tad Ziemassvētku vakarā ir viens brīdis, ko pavadām dziedot Ziemassvētku dziesmas vai skaitot dzejoļus un pasniedzot dāvanas. Jauki taču, uzreiz lielāka svētku noskaņa. :)

Mēs parasti skaitām pantiņu, vai arī dziedam kādu dziesmiņu, vai jebko citu darām, lai saņemtu dāvaniņu. Tas parasti izvēršas ļoti feini, jo katram kāds savādāks dzejolis. Tos ierastos nemaz nevar izvēlēties, jo tos visi zin, tad nu katru gadu tādi nedzirdēti dzejolīši sanāk.
Vispār tagad ļoti sagribējās ziemīšus!