Sevis žēl

Viņš tak tevi netur piesietu, šķiries, ja nepatīk attiecības un ilglaicīgi nav uzlabojumi tajās.

varbút vinjsh darot visus májas darbus jútas ká sieviete-májsaimniece? jums attiecíbás ir nedaudz mainítas lomas (nesaku, ka tas ir slikti!) - tu pelni,pérc sev un vinjam, bet vinjsh uztur kártíbá máju,gatavo... vinjsh pelna mazák, tápéc droshi vien negrib neko lieku pirkt... varbút vinjsh grib bút pelnítajs, bet nesanák, tápéc arí kkas attiecíbás neiet ká vajag?

Mis Take, diemžel tā ir šobrīd izveidojies. Es strādāju tādu darbu, kur ir ilgas stundas, pārnāku tikai vēlu vakarā. Kamēr viņam tas režīms tāds brīvāks, viņš pārsvarā pa māju dzīvojas. Jā viņš ir želojies ka jūtas kā mājsaimniece. Bet nu es arī esmu pārgurusi, kas man tiešām vēl naktī māja jāberž? :( nē nu ok, varu arī to, mēs sievietes taču esam supermeni :(

bonie, tevi gan es nesaprotu! ká var prasít - atliec naudu un dzimshanas diená man uzdávini to! ta tachu ir dávana, ko vinjsh tev dávina, bet tu vinju piespied pirkt to, ko tu gribi, pat nevis pasakot - es vélétos, bet-- kraaj naudu, lai nopirktu man to, ko es gribu un pamégini tik mashinai ko pirkt!! nu jopcik, sakraaj pati un nopeerc!

es uzskatu, ka dávanai ir jánák no sirds, un jábút nedaudz pársteigumam...

kordelia, problēma ir puisī.. Pasaulē tā ir sanācis, ka parasti vīrietis ir galvenais pelnītāds (nes mājās nomedīto mamutu).. tas ka šobrīd viņš ir vājākās pozīcijās (apmainoties ar lomām), viņu grauž.. un liek Tev tāpēc ciest.. Es gan nezinu, cik ļoti tas viss ir tā vērts :) Domāju, ka katrs ir pelnījis attiecībās justies laimīgi :)

Mis Take es viņu nepiespiežu es viņam palūdzu, bet kad viņš, tā vietā lai nopirktu man sen kārotu lietu, nopērk kaut kādu ,atvainojos, sūdu mašīnai! Kā Tu justos, ja Tavs vīrietis Tev neko nedāvinātu un dažreiz pat aizmirstu Tavus svētkus!? Un šeit neiet runa par to, ka nav naudas, lai nevarētu to atļauties.

ko jūs ar viņeim kopā vispār esat, ja tik daudz kas neapmierina?

un es piekrītu pilnīgi Dellicious, ka viņa saka, ka jau pirmajās riezēs ir jāparāda attieksme.
kad viņš pirmoreiz aizmirsa svētkus, klusēji????

Bet vīrieši nav suņi, kas jādresē.. Pat ja klusē.. aizmirstot pirmos svētkus.. Normāls sevi cienošs vīrietis gribēs, lai meitene attiecībās jūtas pēc iespējas labāk.. Un, manuprāt, nav jāvaino meitenes tajā, ka puiši nemāk uzvesties!

+ Dellicious

piparene, nē, neklusēju, cēlu skandālus jau kopš pirmās reizes!

Lielākā daļa vīriešu domā, ka ja meitene klusē, tātad viss apmierina, jo parasti meitenes jau taisa skandālus, ja kaut kas neapmierina, tāpēc, ja jau klusums, tātad nekāda vaina, ja nav dāvanas. :D

Un pēc savas pieredzes zinu, ka vīrietis caur puķēm nu neko nesaprot - ir jāsaka tiešā veidā un viņam dzirdot, kas neapmierina.

kordelia, ēst gatavošana, trauku mazgāšana, masāžas utt, JAU ir daudz. Ir pietiekami daudz vīrieši, kuri to nedara, tā vietā guļot ar aliņu pie TV.

kordelia, ēst gatavošana, trauku mazgāšana, masāžas utt, JAU ir daudz. Ir pietiekami daudz vīrieši, kuri to nedara, tā vietā guļot ar aliņu pie TV.

Man liekas, ka, ja krāpj, bet pret savu sievieti tik un tā spēj būt jauks, tad tas arī nav nemaz tik slikti. Jo ir jau arī tādi, kas sit regulāri.

Kordelia, es atceros vienu Tavu iepriekšējo diskusiju, par manipulēšanu un jautājumu, vai tas strādā. Arī šī Tava diskusija īstenībā ir par to pašu. Mēs visi tik tiešām visu laiku saņemam tikai paši savu enerģiju. Ja Tu baidies pa īstam mīlēt, tas īstenībā ir dvēselisks skopums un tādu pašu skopumu Tu, tikai materealizētu, saņem pretī. Es zinu, cik grūti ir to saprast(un ar saprast arī nepietiek), bet šai pasaulē dzīvo tikai viens cilvēks, un tas esi Tu pats. Tas nozīmē, ka viss, ko Tu pieredzi, ir Tavas apziņas atspulgs. Ja Tevī dzīvo ideja par vīrieti, kuram nav nekas, ko dot, Tu šo vīrieti piedzīvosi. Ja Tevī dzīvo ideja, ka visapkārt ir mīlestība un arī Tu pati vari mīlēt, Tu pati esi mīlestība, Tu to arī ieraudzīsi. Un tā dinamika ir nepārtraukta, - kas ir viena patiesība šodien, ir pilnīgi cita rīt. Tava šodienas realitāte ir Tevis pašas radošais mirklis, šodienas mirklis.

Attiecību modeļi laikam var jau būt dažādi.. galvenais ir justies laimīgam.
Patiesībā diezgan bieži esmu dzirdējusi (un tieši no latviešiem) viedokli: neesmu laimīgs, bet principa pēc cietīšu!

Piekrītu trīstūkstoš astoņsim piecdeesmit trešajai lanai pilnībā:)

Reizēm liekas, ka lielākoties cieš ne principa pēc, bet tāpēc, ka nespēj aiziet.. ir pieķeršanās, pieradums pie tā cilvēka. Protams, tas neattiecas uz visām, taču zinu, ka ir arī tādas meitenes/sievietes, ka vēlas aiziet, bet "nespēj". Ir arī, protams, tādas, ka visu dzīvi tā nodzīvo "nespēdamas" aiziet..

lana, bet kā tad man mainīt to mirkli? Piemēram, no šī brīža domāt, ka man apkārt daudz mīlestības?

Šeit tik bieži lasāmās frāzes "pati esi izlaidusi" vienkārši liek nodrebēt.
It kā vīrietis būtu kāds bērns vai mājdzīvnieks, kuru var izlaist vai slikti izaudzināt. Šausmas!!!

Katrs esam individualitāte. Es vīriešus meklēju pēc tā, kādi viņi IR, nevis kādus viņus varētu pārtaisīt, pāraudzināt, izbikstīt, kaut ko pieprasīt... Un tā āri ir brīvība attiecībās - pieņemt otru tādu, kāds viņš ir, ļaut viņam tādam būt, un izmaiņas uz labo pusi tad visbiežāk nāk pašas no sevis, jo otrs sajūt, ko no viņa varētu sagadīt, jūt jauko attieksmi un apzināti vai neapzināti pats sāk dot labo, pacensties, piedomāt pie sīkumiem... Tāda ir mana attiecību filozofija.

Pirmkārt, nebaidīties. Tas ir pats pats svarīgākais. Bailes mums aizver acis, sirdis un prātu. Uzticēties - absolūti visam. Tevi nevar nodot, ja Tu pati sevi nenodod. Un ļauties - pilnīgi visam, kas ar Tevi notiek. Sirds ceļš īstenībā ir absolūtās nepretošanās ceļš, un iet šo ceļu mums ir jamācās un jāpraktizē katru dienu. Nav tā, ka Tu uz brīdi izmainīsi vai paplašināsi apziņu, tapsi apgaismots un pēc tam varēsi dzīvot cepuri kuldams. Es zinu, par ko es runāju, es tam visam eju cauri un tas nekad nebeidzas. Kāpēc Tu domā, ka mūki Tibetā, neskatoties uz savu pieredzi un saprati, tāpat katru dienu praktizē dzen un meditē? Jo ceļš ir viss. Man pašai ir ļoti muskuļots ego, kurš man ir jāšķīdina katru dienu. Ar to es gribu teikt, ka absolūtā nepretošanās, pirmkārt nozīmē ļauties un necīnīties. Nu nav iespējams to izstāstīt.....reizēm sirds atvēršanās notiek tieši caur pazemojumu - caur nepretošanos tam, bet atdošano tam. Tavs ego paiet palā, un Tu ieraugi visu tā patiesajā gaismā. Un tālāk tas vairs ir tikai praktizēt, praktizēt, praktizēt. Jo ego ir liels kārdinātājs un par ēsmu viņš izmanto bailes.