Darīt vai nedarīt?

Es noteikti nerakstītu. Pati pēc tam nožēlosi. Ja neesi gatava citām attiecībām, nevajag vēl. Tev nav jāmetas citās attiecībās tikai tāpēc, ka tas būtu "normāli" gadu pēc šķiršanās.
Es esmu bijusi tavā situācijā, centusies to smagumu un aizvainojumu šādā veidā no sevis izdabūt, bet beigās pati esmu palikusi muļķes lomā.

Paliks vieglak, kad būsi materializējusi savas domas - izlikusi uz papīra. Man parasti ar to pietik, kad par kaut ko cepos.

Nē,nē,mans mērķis noteikti nav ar šo cilvēku atkal saglābt attiecības un būt kopā. Vnk gribas pateikt acīs,kāds kretīns un lupata viņš ir!!!Bet apzinos,ka jēgas jau nebūtu nekādas...tik gribas izrunāties un izlikt savu sāpi!

Saku vēlreiz - uzraksti un izmet/sadedzini, bet nesūti... Nu kāds tev būs labums no tā?

Man gan nebija gads pagājis,bet bija arī rūgtums sirdī.Maigi sakot-rūgtums. Es viņu ienīdu! un pateicu beigās visu,ko domāju, aizsūtīju pāris ļoti ļaunas sms,ļoti ļaunas,jo zināju viņa vājās vietas.Novēlēju visu to ļaunāko. Viņš uz mani nekad nebija dusmojies,piedeva.Man jau arī bija kauns pēc tam,prasīju piedošanu,nemaz nezināju,ka esmu tik ļauna. Bet zini,ko? Palika ļoti viegli, pēc tam es viņu patiešām atlaidu ar visu prātu un neprātu. un tad sākās pavisam cita dzīve, viss nokārtojās un es manījos.Man vajadzēja pateikt visu,kas sakrājies.Es saku-raksti.

Labums būs tikai tāds,ka es viņam konkrēti būšu pateikusi,kāds viņš ņerga ir!Bet neko citu.Jāuzraksta ir jebkurā gadījumā,vismaz priekš sevis uz lapas.Teikšu atklāti,ka es šo cilvēku arī daļēji patiesībā ienīstu!!

Ja beigās arī raksti un pat sūti - tad neraksti, ka viņš ir lohs utt., tas liks viņam tikai pasmieties. Droši raksti, kas tev sāp un kā jūties utt., bet neko, kas rupji noniecinātu viņu.

Rakstīju, ka negribu nez kādus uzbraucienus nesmukus rakstīt,bet tā smuki iedurt sirdī!Laikam viss tik ilgi manī ir krājies,ka gribas visu izlikt uz āru.
Ir man jaunas attiecības, viss ok, līdz brīdim,kad iedomājos par EX,tad liekas,ka viss manā galvā griežas un ir liels juceklis!

aizvainojums, jūties nodota, piekāsta...
cik ilgi bijāt kopā? un domā par viņu tādēļ,ka nav neviens par ko domāt (vīrietis, vai ne?) ..jauna iemīlšanās tikai liks saprast, ka nav vērts pat domāt :)

Rakstīju,ka man ir tagad jaunas attiecības, jauns puisis.
Kopā bijām 4 gadus :)

Tad tiešām uzraksti, nav jau pat svarīgi ko viņš par to domās vai ko domās par tevi. Vajadzēja jau ātrāk pateikt, bet tas ka pat pēc gada vēl esi tik dusmīga tikai apliecina, ka šīs domas un jūtas vajag izlikt uz āru.

bet iedomājies, ko viņš domās, to lasot - to, ka tu jau gadu gruzdi pie sevis, tur aizvainojumi, esi pārņemta ar viņu (neatkarīgi no tā, ko uzrakstīsi). Tas tikai pabaros viņa pašapziņu. Nu man tā būtu, ja bijušais tagad sāktu man sakstīt sms vai vēstules, kas kliedz, cik ļoti viņam sāp un kāda esmu maita.

līdzīgi kā man.. es arī izšķīros ar puisi un viss notika tā viss un attā , sākumā, protams, drusku pārdzīvoju ka tā, bet tas kā jau pie visām šķiršanās problēmām :D
drīz vien es pārkāpu savu vēlmi viņam rakstīt, iestādīju dziļāk savu lepnumu un kkā aizmirsās viņš, satiku citu puisi, savu tagadējo draugu, kurš man vnk ir labākais, koman dzīve devusi! un pa ex nu jā, šad tad iedomājos, kad kādam mūsu kopējam paziņam ieraudzīju viņu bildēs nu ar domu ''kā viņam iet utt.'' , jo es biju vnk pārliecināta dziļi dziļi sirdī un sevī,ka viņš vispār nepārdzīvo un pasarg Dievs kko uzplīties rakstīt :D BET reāli jau pēc gada kopā nebūšanas viņš pats man sāka rakstīt kjipa no tās sērijas, ''mēs tā nogriezām visu, neko neizrunājām utt., '' es viņam pieklājīgi atbildēji kā iet utt., viņs , ka vajagot satikties! es pateicu jā, jo tajā brīdī kkā aizdomājos,ka moš tiešām labāk būtu satikties salikt visus punktus uz ''i'' un man bija ko viņam teikt, kaut vai daži tie mani rūgtumiņi sirdī, kas bija palikuši.. gāja laiks, es visu laiku attiecu atteicu un tagad sapratu, ka nē man tas galīgi nav vajadzīgs, sakarā ar viņu man viss ir beidzies, man nav ko runāt, viss rugtums pazuda un iekša vēlu viņam laimi! Īsumā šo visu rakstīju ar domu,ka varbūt neraksti, nevajag, nepazemo sevi ar to, ka varbūt viņš ieraudzīs Tavu vestuli un nodomās ''bļ*n ko tai atkal vajag'' vai neko neatbildēs vai vēl tizlāk - atbildēs kko pretīgu, tici man tad Tava ieksēja sajuta paliks vēl sūdīgāka... Veido savu dzīvi BEZ viņa.

visi rūgtumi pazūd, kad satiec citu, tā ka varbūt labāk koncentrēties uz jaunu kontaktu uzmeklēšanu, jo tad vairs nebūs vēlmes cilāt vecus notikumus..