Zinu,ka ir grūti,tā sajūta- Ja nu es vēl varu kaut ko glābt? Varbūt uzrakstīt viņam? Nevajag. Arī es esmu tikusi atstāta novārtā,vīrietis pēc fantastiskiem randiņiem,kas vilkās 2. mēnešu garumā vienkārši vairs nedeva par savu eksistenci manīt. Nu neko,uz to neiespringu pārāk,dzīvoju tālāk. Pēc mēneša satiku viņu kādā klubiņā,pamatīgi ieņēmušu,un šis man skaidri un gaiši pateica :'' Zini,Tu esi forša,bet es nobijos,jo nevēlējos neko pārāk nopietnu,baidījos,ka Tu mani nesapratīsi, tāpēc aizbēgu!'' Tādi nu mums tie vīrieši ir (daži atsevišķi indivīdi:D)