Baaaams!

Man arī ir daži kritieni pūrā. Viens no pēdējiem notika šoziem, kad atgriezos no vienas balles ar vilcienu. Biju briesmīgi nogurusi un izsalkusi, tāpēc, nopirkusi bufetē čipsu paku un ūdeni, kātoju cauri vagoniem uz savu vietu, otrā rokā balansēdama smago somu un naudasmaku. Pēkšņi vilciens kaut kā sagrīļojās un es nenoturējos kājās, bet ar visām parpalām uzvēlos virsū sievietei, kas sēdēja pie galdiņa ar seju pret mani, ar to pašu nelaimīgo čipsu paku trāpot viņai pa galvu. Bija tāāāds kauns, ka pat nepaskatījos viņai acīs, tikai nomurmināju atvainošanās frāzes un diedzu prom uz savu vagonu ko kājas nes. Lieki piebilst, ka vilciens bija piebāzts pilns ar pasažieriem un es zinu, ka kāds arī gāja no bufetes laukā pēc manis (blush)

Tikko pirms pāris dienām nu notizlojos tā,ka vairs nav kur. :D Speciāli meklēju šo diskusiju!
Bijām ar draugu vakariņās uz restorānu,mani gari svārki,papēži. Mēs sēdējām tā kā vairāk pie durvīm. Vienu brīdi ceļos,eju uz tualeti,kas atradās dziļāk iekšā.
Protams,cēli eju,mazliet paceļu svārkus,"ja nu kas" un protams,pēc visiem zināmajiem dabas likumiem aizķeros svārkos,sagrīļojos un lai noturētu līdzsvaru,dabiski ķeros pie kaut kā. Un ar kreiso roku tā smuki uzsitu pa vīrieša šķīvja malu! Un tas šķīvis ar visu ēdienu un ļooooti skaistu vēzienu uz grīdas - blakus man! Kauns tāds,ka esmu sarkana līdz kaulam un tualete bija pēdējais par ko domāju tajā brīdī.
Visu laiku murmināju "Ak dievs,ak dievs,ak dievs". :D Vīrietis,kam izsitu šķīvi palīdzēja piecelties,es pat laikam paldies nepateicu,pirmā doma bija tik ārā no turienes.
Paķēru draugu,izmetos no restorāna un viss - čut neapčurājos no smiekliem. :D
Pavakariņojām citur. :D

mīlānas centrā, vienas dienas laikā kritu kādas 3 reizes. ejot veikalos ir slieksnis ko es nekad nepamanu, un tik eju iekšā, aizķeros un vienmēr tāds fail. un kauns, apsargs vēl tā blenza uz mani. tizla sajūta :D

...starp citu pierādījums,ka pat ar maziem,tikko pamanāmiem papēžiem gāžos. :D

ejot veikalos ir slieksnis ko es nekad nepamanu, un tik eju iekšā, aizķeros un vienmēr tāds fail.

Hhaha, burtiski sanāk ielidot veikalā :D Ir gadijies :D

ilgi neesmu kritusi, bet draudzene blakus gan 3x pec kartas novelas. Briesmiga alkohola kondicija..kaut ka tomer parvedu majas.

forša tēma! :)
Es krītu bieži, jo braucu ar riteņiem un longbordu.
Bet pēdējoreiz tā nepatīkami nobietēju, kad bija tas pēdējais sniegs, zem kura, kā izrādījās, bija arī ledus. Nokritu, nobrāzu roku, noklunkurēju 3 soļus un nokritu atkal. Steidzoties uz darbu, pēc tā otrā kritiena likās, ka ātrāk būs velties :D

Forša diskusija, pacelšu. :-)
Nesen ar draugu pa istabu kaut ko smējāmies, jokojām. Viņš stāvēja istabas vidū, es pie loga un iedomājos uzlekt draugam kukaragā. Skaļā balsī iesaucos "Ahoooi, lēciens kukaragā", draugs nedaudz pietupās, es ieskrējos, lidojumā palecos, ar rokām atbalstījos pret drauga muguru un nākamajā brīdī sapratu, ka pēkšņi manai sejai strauji tuvojas grīda. Kaut kā neaprēķināju savu ātrumu, lidojuma trajektoriju, drauga augstumu un pārlidoju pāri paredzētajam mērķiem. Rezultātā sanāca tā, ka ar rokām atbalstījos pret grīdu, mana priekšējā daļa karājās bīstami tuvu grīdai, dibens un kājas atradās uz drauga pleciem, bet pats draugs kaut ko murmulēja man starp kājām. Manu kliedzienu lidojumā laikam varēja dzirdēt blakus pagastā. :-D Pēc tam vēl kādu brīdi četrrāpus kā alkoholiķe rāpoju pa grīdu un smējos līdz asarām vēl joprojām trīcēdama no pārbīļa. :-D
.
Pirms kāda mēneša kojās arī nokritu pa smuko. Bija pēcpusdiena, laukā karsts laiks, visi kaut kur izgājuśi, kojās valdīja klusums. Es izdomāju, ka vajag man nokāpt no 3.stāva, kur es dzīvoju, uz 1.stāvu. Pašpārliecināti klakškināju ar savām čībām pa kāpnēm un kāpņu posmā starp 1.un 2.stāvu mans ķermenis izdomāja, ka būtu forši sapīties pašam savās kājās un nokrist. Nākamos 4 pakāpienus nolidoju, kur galapunktā mani viesmīlīgi sagaidīja cementa siena un pēc tam arī cementa grīda. 1.stāvā sēdēja dežurante, domāju, ka klusumā labi izklausījās vispirms soļi pa kāpnēm, tad krītoša organisma troksnis un beigās sulīgs "fuuuck". Par spīti sāpēm piecēlos, nopurinājos un ar smaidu aizsoļoju pa gaiteni. :-D

Mēs ar māsu brīvdienās tumsā aizķērāmies aiz kādas telts stiprinājuma :D abas gar zami :D pat zilums šķērsām palika :D
Pirms tam nebiju kritusi labu laiku. Tas ko atceros bija darbā - sekretariāts atradās uz paaugstinājuma un neparēķināju, ka pakāpiens ir tik tuvu :D Kā lidoju garšļaukus priekša visām kamerām, visi papīri pa gaisu :D man liekas, ka visi apsargi smējās, kad gāju tiem garām :D

Es tizli šad tad kaut kur aizķeros. Sanāk parasti centrā kur daudz cilvēkiQ! :D

Šonedēļ jau divas reizes paspēju nokrist. Vienu reizi ejot uz jūru, tur tādu pakāpieni, kaut kā ne tā noliku kāju, un vienkārši noslīdēju līdz pašai lejai. Un tad nākošajā dienā vedot pastaigāties suni aizķēros, kaut kā izmežģiju potīti un ar otras kājas celi ietriecos tieši zemē. Pati nesapratu kā es tā notizlojos. Tā, ka vēl šodien kliboju. Abas reizes man prasīja, vai suns parāva tādēļ tā nokritu. Man protams prieks, ka cilvēki par mani labās domās, bet nē, es vienkārši esmu tizla. Varu paklupt ne aiz kā.

Iesaku trenēt līdzsvara vinginājumus, ja sanāk bieži paklupt vai savās kājās sapīties. Pēdējo reizi kritu, drīzāk jau lidoju autiņā, kad autiņš ļoti strauji bremzēja, jo uz braucamā ceļa viens duraks izskrēja, praktiski bezsvara stāvoklī tiku aizsviesta uz priekšu. Tas bija ziemā, labi ka mētelis nobremzēja kritienu, likās ka būs sāpīgi, bet iztiku ar izbīli. Esmu aizķērusies daudz reizes, bet mēģinu saglabāt līdzsvaru un nemaukties pret grīdu.

Zemē nekrītu, bet sūdīgā līdzsvara dēļ regulāri skrienu galdu stūros un stenderēs :-D