Kad mīlestība sāk dziest...

Jā

Ne jau vienu reizi vien ir teikts, attiecības ir māksla, nevis tikai savu vēlmju apmierināšana. Agrāk es noteikti varēju pārtraukt attiecības pat mazākā nieka dēļ, neizejot ne uz kādiem kompromisiem, taču tikai laikam ejot sapratu, ka attiecības šādi nespēj izveidoties. Ja attiecībās iezogas greizsirdība, visticamāk ir tam dots iemesls, jeb cilvēks ir devis iemeslu greizsirdībai, kas vienkārši dažiem cilvēkiem pāraug paranojā, patstāvīgā greizsirdībā, bet nav dūmu bez uguns.. un ir jāātceras par situācijām, ir vienmēr jāapdomā arī otra puse stāstam, nevis ietiepīgi jāpastāv par savējo taisnību.

Jā, izdzisa pavisam.

Dio, to es saprotu, bet tāpat reizēm sāp, kad tev pat ar draugiem aizliedz iziet laukā, tikmēr pats kādā bārā pielejas.

īsti neiedziļinos analzēt kāda sveša attiecības, taču liekas būtību neesi noķērusi domai. Lai vai kā neviens nevienam arī nepieder, ja ļaujies būt lelle, tad tieši tādu attieksmi arī saņemsi.

Piekrītu DIO par to, ka neviens nevienam nepieder, to arī principu arī ievēroju attiecībās, tādu situāciju, ka man kaut ko aizliedz vai kategoriski aizrāda savās attiecībās nevaru iedomāties ne no savas, ne vīra puses.

Man tieši šorīt bija strīds ar vīru. Mani aizkaitināja tas, ka viņš sāka piekasīties visam, ko tajā brīdi daru vai kā runāju ar bērnu. Tas vēl būtu nekas, ja viņš vēl mācētu strīdēties. Tā vietā viņš paceļ balsi, pārtrauc teikuma vidū, piemin manu mātu un viņas gēnus un katra strīda laikā izsakās, ka gribētu dzīvot viens, mums nav obligāti jābūt kopā vai viņam pēc horoskopa nav vajadzīgas attiecības. Es šoreiz esmu dziļi aizvainota, jo apnicis klausīties viņa riebeklības par šķiršanos un manu mātu. Galu galā tāpat es esmu vainīgā. Zinu, ka reiz pienāks tā vieta, kad būs nodarīts tik daudz pāri, ka attiecības nebūs nekādas vēlmes turpināt.

Dio, to es saprotu, bet tāpat reizēm sāp, kad tev pat ar draugiem aizliedz iziet laukā, tikmēr pats kādā bārā pielejas.

kaa vispaar liidz tam var nonaakt, ka viirietis tev kaut ko aizliedz un tai pashaa laikaa pats tieshi to dara?

Pirmā Sieviete,

katra strīda laikā izsakās, ka gribētu dzīvot viens, mums nav obligāti jābūt kopā vai viņam pēc horoskopa nav vajadzīgas attiecības.

šeit ir divi varianti, vai nu Tu viņu esi nosmacējusi attiecībās, vai arī viņš vienkārši nekad nav bijis gatavs šīm attiecībām... katrā ziņā, ja man ko tādu pateiktu vienu reizi, es stipri apdomātu, kurp ved šīs attiecības.

DIO - viņš ir tāds cilvēks, kurš strīda laikā vienmēr centīsies maksimāli sāpināt otru. man tas ir vienkārši piegriezies. Šoreiz viņam pateicu, lai noorganizē man dzīvesvietu un pārvākšanos un es aizvākšos negaidot. Smacējusi nekad neesmu, drīzāk nav bijis gatavs. Mums ļoti sarežģīts attiecību sākumposms. Droši vien būtu savādāk, ja mums nebūtu bērna un man būtu kur aiziet..

DIO-loti labi vaardi...+

Pirmā Sieviete,
neko citu kā Turies ieteikt nevaru, parasti jau saka kā attiecības iesākas tā viņas arī turpinās, negatīvais kā arī pozitīvais pastiprinās...

krista - man vnk ir tāda sajūta, ka esmu starp bērnudārzu...
Aj, negribu sūdzēties,bet jūtu, ka man ar šo vīrieti nebūs vairāk nekā.
Esmu palūgusi tikai atmest smēķēšanu, jo tas man kaitē, bet izskatās, ka viņam tas vienalga...

DIO - paldies. :)

Pacietu... To, ka nedrīkstu ģērbties tā un šitā, ka man jālieto maz make-up, jāpielāgojas viņa ritmam, to kādu info varu izpaust sociālo tīklu prof. un kādu nē, līdz beidzot viņš aizliedza man tikties ar draugiem- tad uzsprāgu un pateicu,ka PIETIEK. Pēc tam salīgām, bet beigās pašcieņa ņēma virsroku. Nekas neizdzisa, es tikai sapratu,ka nespēju dzīvot patstāvīgā stresā, un riebjas visu laiku tikt vērtētai.

ai, man par šo tēmu arī bieži pārdomas. piekrītu jau teiktajam, ka neviens nevienam nepieder un mēs katrs savā būtībā esam brīvs un neatkarīgs cilvēks. nekad nav paticis šis "otrā pusīte" formulējums. kāda vēl otra pusīte? viena es neesmu pilnvērtīga, esmu tikai 50% no veselā? man jāturās pie sava vīrieša, jo tad mēs esam viens vesels. nu nē tak!
attiecībām ir jārada prieku. vai jums tā ir? vai izlīgums pēc strīda jūs dara laimīgu vai arī nodomājat-labi jau labi lai jau būtu, līdz nākamajam kašķim.

Pirmā Sieviete

Es nezinu vai varu dot padomu, bet manuprāt, šādā situācijā tev būtu jābūt ļoti konkrētai (konkrētas emocijas, piem., aizvainojums, mīlestība) attiecībā pret viņu, lai viņš saprastu, ka tu viņu mīli, bet jūties sāpināta par viņa pāridarījumiem. No pieredzes saku, ka iespējams tavs vīrs līdz galam neapzinās, ka tevi sāpina. Ja cilvēks neapzinās, tad viņš maz ko var iesākt - Tev jāliek viņam saprast! Ja vien uzskati par vērtu to darīt.

"otrā pusīte" formulējums. kāda vēl otra pusīte? viena es neesmu pilnvērtīga, esmu tikai 50% no veselā? man jāturās pie sava vīrieša, jo tad mēs esam viens vesels. nu nē tak!

Runa ir par dvēseli manuprāt. Tu kā persona esi pilnvērtīga, bet tava dvēsele vienmēr skums pēc otras dvēseles.

Jasmīns - es tieši divas dienas atpakaļ kādā sarunā viņam teicu, ka mani ļoti sāpina salīdzinājumi ar manu māti, jo bērnībā ir bijuši smagi pārdzīvojumi. Bet šorīt viņš to atkal pasaka un vēl pie tam speciāli (tā arī pateica). Kad saku, ka nevajag ar manu runāt kā ar mazu bērnu, viņš atbild, ka tā runā ar visiem un es neesmu izņēmums. Aizskāra tas, ka, viņuprāt, es esmu "visi", nevis "īpašs cilvēks".

Pirmā Sieviete

Nu tad tev tiešā tekstā jāpajautā "Vai tu mani mīli?" Es jau nezinu, vnk, ja esi 100% pārliecināta, ka viņš tevi sāpina apzināti, tad ir par ko domāt.
Es personīgi noteikti noskaidrotu jūtas. Ja viņš teiktu, ka manī mīl, tad es jautātu "Vai tu mani mīlēji arī tajā brīdī, kad mani emocionāli ievainoji? Vai mīlestība tavuprāt sāpina?" Nu un tad jau daudz maz viss taptu skaidrs.
Bet es runāju par apzinātu sāpināšanu. Ar neapzinātu ir cita opera.