Veselība

Aizietu uz Gulbja laboratoriju un uztaisītu atkārtotas analīzes, parādītu neatkarīgam ārstam.

atkarībā, kādas sūdzības ;) un pēc tam ietu pie konkrētā speciālista.

Nu atkarībā, kādas veselības problēmas.
Es gribētu, lai tad tiktu veikti vēl kādi iespējamie izmeklējumi

noteikti aizietu pie cita aarsta! arii aarsti meedz kljuudiities un ne uz vajadziigajaam analiizeem nosuutiit. pashai vienreiz bija, ka naacaas apiet 3 aarstus, lai atrastu banaalu kaiti.

Zinu šo situāciju.

Vnk ej pie cita ārsta. Ārsti ļoti atšķiras.
Viens saka -viss kārtībā, cits saka - šausmas, kpc jau sen neārstējat. :)

Un par analīzēm, uztaisi analīzes citā laboratorijā.
Ir pieredze, ka vienā ir vieni rezultāti, otrā ir citi rezultāti.

Dažus gadus atpakaļ, viena paziņa strādāja ārstniecības iestādē.
Viņai likās, ka tās medmāsas, kas taisa analīzes, nedara visu kā vajag.
Tad nu, dabūja nosūtījumu urīna analīzēm. Urīna vietā aiznesa kumelīšu tēju - un saņēma rezultātus, tādus, itkā būtu nodevusi normālu urīnu.
Tā kā, iesaku mainīt vietu, kur pārbaudies :)

nu man ir bijis tā, ka brutāli iemetu sejā aploksni un beidzot ir diagnoze

Par tām kumelītēm gan neticu, jo kumelīšu tēja ir mazliet duļķaina pat izkāšot, aromāts spēcīgs un pavisam cits. Tur pat bērni atsķirtu tēju no urīna!

Urīna vietā aiznesa kumelīšu tēju - un saņēma rezultātus, tādus, itkā būtu nodevusi normālu urīnu.

oho! no sirds ceru, ka vainiigajiem karma smagi atspeeleesies dziivee. kaa sitaa var vispaar? deelj taa kaads var arii nomirt, jo nav iistaa diagnoze uzstaadiita. pretiigi.

Mana ģ. ārste pie katras mazākās sūdzības lika iet pie konkrētiem speciālistiem un visu kārtīgi pārbaudīt un tad ea vismaz skaidri zinu ka ar mani viss ir kārtībā, vai tomēr kaut kas ir nogājis greizi. :p

Man liekas, bija tāda slimība (nerunāju par VD), kur cilvēks pats sev izdomāja slimības un tad tās izjuta. Lūk, man liekas man tāda ir. :D

Tātad sākumā man bija dažādi simptomi no sērijas, ka galva visu laiku reibst, nespēks utt. Toreiz bija aizdomas par mazasinību. Protams, izrādījās nepamatoti. Pēc tam pievienojās vēl tamlīdzīgas sūdzības un tad mani sūtīja pārbaudīt vairogdziedzeri. Atkal - viss tikpat kā kārtībā. Nesen man ilglaicīgi ļoti sāpēja vēders, ārsts pateica, ka varētu pārbaudīt, vai nav helikobaktērijas. Protams, nebija. Pie katras šādas ārsta apmeklēšanas reizes man izraksta vienkārši kaut kādas zāles (nu, piemēram, iepriekš bija vēderam, lai mazāk sāp) un reizēm nervu zāles, jo jūtu stresu. Taču - protams, fiziskais stāvoklis no tā neuzlabojas. Un šodien atkal dabūju iet projām no lekcijas, jo man reāli galva reibst, vēders sāp un nosēdēt nekā nevaru. Es vienkārši neredzu jēgu vairs iet pie ārsta, jo zinu, ka atkal būs tas pats - pat ja viņa izdomās, kur vēl var aiziet pārbaudīt veselību, tāpat visi rezultāti būs forši.

Katrā ziņā jūs iedrošinājāt aiziet pie cita ārsta, to arī darīšu visdrīzāk.

Ā, un analīzes taisu savā pilsētā, bet tā nav viena konkrēta vieta, jo mums te vairākas poliklīnikas, veselības centri un sanāca iet vairākās. Arī pie speciālistiem (piem, endokrinologa) esmu bijusi, tāpēc nav tā, ka ģimenes ārsts neko nedara.

šodien atkal dabūju iet projām no lekcijas, jo man reāli galva reibst, vēders sāp un nosēdēt nekā nevaru.

man tas drīzāk izklausās pēc trauksmes...
tev, esot mājās, arī tādas sūdzības ir? piemēram, brīvdienās.

zili rudzi, par trauksmi - jā, es te jau iepriekš interesējos par VD un pārējo. Kā jau teicu, man rakstīja recepšu nervu zāles un pieņemu, ka jebkurā laikā es tagad atkal tās varētu iegūt, taču viņa (ārsts) nekad nepiemin vārdu "trauksme", VD vai tamlīdzīgi. Un es neteiktu, ka tās zāles palīdz fiziskajam - garīgi varbūt, bet vēders no tā īpaši mazāk nesāp, tāpēc sāku šaubīties, ka tur tā vaina.
Pārsvarā tas notiek sabiedrībā, nevis mājās, jā.

Sāktu domāt, ko ēdu (ph diēta spēj atrisināt neticami daudz problēmu)

man arī pirms trim gadiem tāda problēma bija.
bija ilgstošs tāds nemiers, trauksme. no rītiem negribēju celties, varēju pat līdz sešiem vakarā nogulēt gultā. uz skolu negāju, kad gāju, tad ar tādu piespiešanos. stundās parasti bija tāda sajūta, it kā gribētu kliegt, bet nevaru. nevarēju nosēdēt. sāpēja vēders katru dienu. pat gulēju slimnīcā. bija tāda depresija pamatīga. jā, ja nemaldos, tad tas bija vidusskolas pirmais gads. laikam tas bija saistīts ar jaunu dzīvesvietu, jaunu klasi, nezinu. arī bija diezgan pohuj kā izskatos, laikam tajā laikā pamatīgi notievēju. vienīgais, ko gribēju - būt mājās, savā gultā. pārsvarā visu dienu pavadīju pie pc. uzmetu visiem, bet tad sastapa savu tagadējo draugu, viss kaut kā pamazām mainījās uz labo pusi. palīdzēja regulārs miegs, centos lutināt sevi, būt mierīga, lai gan augstskolā tas ir samērā grūti - nedzīvot stresā. varbūt pat palīdzēja tas, ka vairs par to nedomāju, jo iepriekš man visa google's history bija pilna ar dažādām slimībām, lasīju, meklēju info par savām kaitēm, skrēju pie ārstiem, bet tad kaut kā tas viss kļuva neaktuāls un pats no sevis pazuda.

ja gribi parunāties par to, vari uzrakstīt man.
arī varu ieteikt dažādas zāles bez receptes, kuras palīdzēja man ;) gan vēdera sāpes, gan nemiers.

Katedo, atzīšos - veselīgu uzturu neievēroju. Nekad dzīvē neesmu ievērojusi diētas, liegusi sev kādu šokolādi, jo ar svaru vienmēr viss bija kārtībā, ar veselību iepriekš arī (meloju - bērnībā bieži slimoju, bet tad arī nebiju paspējusi sabojāt savu organismu ar neveselīgumu). Nevar teikt, ka 24/7 sēžu Mcdonaldā, rijot burgerus, bet reizēm sanāk iegriezties tai iestādē, jo pieturos pie domas, ka ir jābauda dzīve, nevis jāskaita katru kaloriju. Tāpēc domāju, ka gastrīts atklāsies, bet nē, viss kārtībā. Esmu gan apdomājusi, ka vēlāk, sākot patstāvīgu dzīvi, labprāt ēstu veselīgāk. Katrā ziņā iegūglēšu par ph diētu, paldies!

zili rudzi, senāk man bija viss tavs aprakstītais, taču pašlaik ar manu garīgo pasauli viss ir salīdzinoši labi, tieši tāpēc ir tāda neizpratne - no kā pēkšņi atkal tas viss radās. Gribās, lai sūdzības pāriet, taču, kad ir gan labi rezultāti analīzēs, gan dzertas tabletes, kas novērš fiziskas sāpes, gan dzertas zāles, kas palīdz pret garīgiem pārdzīvojumiem, uznāk neliela bezcerība.

Uzrakstīšu ;)

Man tuvam cilvēkam arī tā bija, ka vairāki speciālisti neko neatrada, analīzes bija kārtībā, ilgi braukāja pie daudziem speciālistiem, visi sūta viens pie otra, kamēr beigās atrada, kas par vainu.

nu, var jau arī būt tā, ka ir kāda kaite, kas rada diskomfortu, tādējādi paaugstinātu stresu.
vismaz tā bija manā gadījumā.

Man ir tā pati problēma. Būs jāmaina ārste, jo neko vairāk par recepšu izrakstīšanu viņa nemāk.