Gribēju izteikties,ja jums ir kas sakāms beigās,uz priekšu. Tātad mana darba vieta. Neatklāšu,kur strādāju,ir diezgan rosīgs uzņēmums, nav valstiski svarīgs,ja kādu interesēs pec tam. :) Vidējais vecums visai jauns 23-25 gadi. Protams,ir arī vecāki, bet vidusmērā grozamies tajā vecumā,man pašai tūlīt 26.
It kā liekas,pieauguši cilvēki taču,bet katru dienu ir sajūta,ka strādāju bērnudārzā. Pirms kāds laika jau menedžeris mums teica,ka vīriešu, vai drīzāk zēnu, tualetē ir parādījušies pretīgi,aizvainojoši uzraksti pret konkrētām personām.Toreiz,cik atceros, viss beidzās ar kopēju piezīmi,ko es te saku - visi taču esam pieauguši cilvēki utt.
Bet galvenā lieta,kas mani kaitina ( un ja kaitina, iet projām,par ko,godīgi sakot,esmu domājusi ), katru dienu - mani kolēģi,viņu attieksme,uzvedība. Ir,protams,arī forši cilvēki tur,par tiem neko nesaku, bet lielākais vairums,savi 85,ja ne visi 90% procenti ir tādi,kā tūlīt aprakstīšu. Viss jau sākas ar to,ka teicu,esam rosīgs uzņēmums,tagad uz svētkiem,tas viss ir dubultā. Protams,strādā visi, bet ar pīppauzēm. Mazliet pastrādā,tad,kamēr menedžeri neredz, stāv un pļāpā,apspriež visu ko,tad pastrādā,garām ejot atkal sāk. Stāv pa 2, stāv barā pa 6 cilvēki un nevis strādā, bet atspiedušies pret stenderi,runā. Pātraukumos vispār ir āprāc,kādiem vārdiem tur tiek runāts,no vīriešu puses. Tāpat darba laikā iet runas par seksu,par lesbietēm,ko tik vēl nē,to atkal vairāk meitenes.
Tagad mums klientiem ir noliktas tās sūkajamās konfeketes kaklam,Halls hvz, ziema kā nekā un tā. Un viņas ir paredzētas klientiem. Ejot iekšā tajā telpā,visa smaržo pēc tam konfektēm,kaut kur mētājas tukši papīri,puse kaut ko gremo. Pa laikam kāds pieiet,iegrābjas tajā traukā un iebāž kabatā. Ejot mājās,paskatās vai neviena nav un pilnu sauju iebāž bikšu kabatā.
Vakar mēs dabūjām kārtīgu brāzienu par mobingu darbā,par apvainošanu. 2 cilvēkus menedžeris izmeta no darba,jo tie viņu savās darba " pīppauzēs" nosauca par resnu,pretigu veci,šis apstaigāja darba vieta, un uzķēra tos,kas atkal nevis strādā, bet runā.
Es nerunāju par visiem kolēģiem,un es pati negribu būt nekāda svētā,vai nopietnākais radījums. Jā,es mēdzu parunāt,mēdzu pasmieties,parunāt, BET paralēli darot darbu,nevis nedarot vispār.
Katru dienu viss šis man ir jāizbauda. Es nezinu,varbūt es te kā tāda omīte - " lai tie jaunie iztrakojas ", bet goda vārds,man liekas, ka nevis pieauguši cilvēki, bet kaut kādi tīņi.