Par meitas vārdu nebija domstarpības- es ierosināju, draugs piekrita.
Bet mums ir līdzīgi uzskati par to, ka gribam bērniem (lai cik tie būtu) vienkāršus, skanīgus, latviešu vārdus, tādus, kuri nav ļoti ļoti bieži dzirdami, bet nav gluži īpaši retie. Kategorisks "nē" mums abiem bija pret visādiem ārzemju seriālu varoņu vārdiem (visādas Sāras, Reičelas, Kellijas utt. bija pilnīgi izslēgti varianti). Ā, divu vārdu likšana bērnam man arī bija "nē".
Kad nezinājām, kāda dzimuma bērns gaidāms, vairāk atšķīrās viedokļi par zēna vārdu, bet tā kā tomēr bija meita, nebija par tiem vairs jādiskutē.
Tagad arī zēna vārds izdomāts, kurš abiem ļoti patīk, ja nu nākotnē pie dēla tiksim. :D