Sveikas, meitenes!
Vakar mēs ar draugu runājām par bērnu vārdiem. Mūsu domas par to, kādu vārdu mēs liktu savam bērnam, nesakrita. Viņam patīk parastie, ikdienišķie vārdi, savukārt, man patīk vairāk orģināli un neierasti vārdi.
Kā jūs vienojāties, kādu vārdu likt bērnam?
Es zinu, ka mani vecāki man uzreiz izdomāja vārdu. Abi rakstīja uz lapiņām visus vārdus, kādus gribētu meitenei un puikam. Tad skatījās, kuri vārdi sakrīt un to arī ņēma.
Manu vārdu abi pie meitenes vārda ierakstīja kā pirmo. Tas lieliski saskan ar uzvārdu un visās valodās izrunājas labi.
Ar māsu bija savādāk, viņai vārdu izdomājām es ar tēti, bet māsai sākumā nepatika savs vārds nemaz un viņa sevi sauca par Aneti un arī cilvēkos visiem teica, ka viņa ir Anete. Pēc tam viņai vārds kaut kā iepatikās.
Pati kaut kā nedomāju par to. Man liekas, ka es iekšēji jutīšu, kāds būs īstais.
Es atceros, kā mazajam brālim domājām vārdu. Mamma teica "varbūt liksim vārdu Toms?" es biju pilnīgā šokā, kā var cilvēkam likt kaķa vārdu (man bija 4 gadi un es biju starā par Tomu un Džeriju). tad viņš piedzima un nosauca citā vārdā. Man tas vārds tik ļoti nepatika, ka atceros vēl šodien, kā es viņu caur gultas redelēm par Kārlīti saukāju kādus 3 mēnešus kamēr sapratu, ka mans brālis paliks vecāku dotajā vārdā un nekāds Kārlītis nebūs.
Sveiki)
Es jau sen esmu izdomājusi kā saukšu bērnus. jau gadus 5 atpakaļ :D Lai gan bērnus neplānoju vēl tuvākos 5 gadus ))
Tātad puiku saukšu par Aleksandru (manu pirmo, otro, trešo un tagadējo puisi tā sauc) Kā arī mana tagadējā drauga tēvu sauc Aleksandrs)) nu un man vienmēr ir patikuši Aleksandri))
Meiteni sauktu Raisa - nezinu kāpēc, bet dikti man šis vārds patīk)) nu vai ari Kristiāna ...Lai gan agrāk man šis vārds vairāk patika..tagad tā, ne visai)
Mana doma bija, ja man nākotnē būs meita, izvēlēšos tādu vārdu, kā piemēram, Anna,kas arī nav latviešu personvārds, tas izrunāts dažādās valodās, mainās, bet ne līdz nepazīšanai.
Nevajag aizsvilties, saukt citiem simpatizējošus vārdus par mēsliem un vispārināt.
DIO, es zināju, ka trīs. Vēl nesen vācu valodas kursos mums mācīja par valodām un tur arī bija par to, ka Šveicē runā trīs valodās - itāļu, vācu, franču.
Mēs šobrīd arī domājam vārdus, un tā pati problēma, tikai mazliet citādā rakursā - man gribās latviešu vārdu, vīram automātiski saista krievu vārdi. Bet es zinu, ka tāpat palikšu pie sava un manam bērnam krieviska vārda nebūs. Kas dzemdē, tas lemj :D
Shveicaa oficiaali ir 4 valodas. Tajaa retorumaanju runaa apm. vienaa kantonaa,kalnos. Kaadi paaris cilveeki, bet veesturiski taa ir bijusi viena no valodaam. Es dziivoju pirms tam galvaspilseetaa,kur runaa vaaciski un viss ir vaaciski,skolas,veikali,pasaakumi, be tagad es dziivoju zheneevaa,kur viss ir franciski,un vaaciski saprot moshk 1% cilveeku. Vispaar shitaa valsts ir diezgan diivaina :D
Tā kā man pašai ir vārds, kuru reti kurš ārzemnieks spēj pareizi izrunāt, manam bērnam būs tāds vārds, ar kuru šādas problēmas nebūs. Nevajag uzreiz Reičelas, Džesikas vai Džonus. Tā pati Elizabete, Sofija, Terēze ir pietiekami normāls vārds, kas ir normāls arī ārpus mūsu valsts robežām.
Diezgan sen jau izdomājām, kā sauks puisīti un meitenīti, tā ka par to strīdu nav. Principā sanāca tā, ka manis izdomātais ir meitenītes vārds, bet draugs izdomāja vārdu puikam.
man , piemēram, riebjas visas Santas , kuras zinu, tāpat Luīzes un Gitas, Ditas, Ritas, utt
Nevajag aizsvilties, saukt citiem simpatizējošus vārdus par mēsliem un vispārināt.
:D :D :D Da bļin šito raksta viena un tā pati persona. :D kamēr iekost citiem tad labi, a ja aiztiek pašu par nepatīkamiem komentāriem, tad nepatīk gan:D :D :D
Laikam vārds riebjas ir kaut kas baigi foršiņais un iecietīgāks nekā mēsls:D :D :D
Mani sauc Santa (pretīgā un riebīgā).
Man ir radušās antipātijas pret vienu vārdu. Visu laiku vispārināju, ka visas tā vārda īpašnieces ir tizlas. Tagad, kad iepazinu vienu patiešām normālu meiteni ar to vārdu, sapratu, cik pati tomēr esmu tizla :D
7704
