Esmu no tiem, kas par parastajiem, ikdienišķajiem.
Principā - Tu dzemdē, Tu arī izvēlies vārdu :D Nu labi, bet es kaut kā pratu iedvest domu, ka ir jāliek tieši tas vārds un neviens cits. Vīrs ne attapties nespēja, kad jau vēl puncī esošo mazuli sāka saukt vārdā. Man galvenais bija latvisks un internacionāls vienlaikus (jo dzīvojam ārzemēs), stiprs (patīk vārdi ar burtu r), labas asociācijas (no paziņām, teiksim). Vienkārši ir vārdi, kas raisa tikai labas emocijas, kas nav itkā nekas īpašs varbūt, bet skan tik labi.. priekš tevis. Un 2 nē, man likās, ka vajag vienu un kārtīgu, saskaņotu ar uzvārdu.
Sorry, bet es nenoturēšos nepasmīnēt, kad atkal kāda māmiņa sauks pāri pagalmam savam mazajam - Bonifācij-Vincent, nerauj sunīti aiz astes!:P
Turklāt atceries, ka bērnam visu mūžu ir jāsadzīvo ar savu vārdu kaut kādas Tavas tieksmes būt pēc iespējas oriģinālākai pēc.