Es arī pilnībā biju un esmu pret iepazīšanos internetā. Bet vienreiz, vienkārši aiz garlaicības, iegāju vienā čatā. Sāku sarakstīties ar vienu čali tur- bija jautri. Tad viņš tā kā joka pēc pateica, lai uzrakstot uz e-pastu. Par cik man bija vnk super garīgais- uzrakstīju ar. Viņš nebija domājis, ka es uzdrīkstēšos, bet nu jā. Tā sarakstījāmies par viskko- katru dienu. Vēlāk jau arī skypa. Man tas nebija nekas nopietns, viņš man bija kā parasts čalis ar kuru vienmēr ir jautri un interesanti pačatot, bet viņam tas bija kas vairāk. Viņš sauca mani par savu sieviņu un vēl dažādos mīļvārdiņos. Un tā katru vakaru līdz kādiem 2viem naktī. Un tad kādu dienu pēc Valentīndienas viņš man pateica, ka esot iemīlējies manī. Man tāds- wtf? :D Kā var iemīlēties cilvēkā, kuru nekad neesi dzīvē redzējis? Bet redz, ka var. Un tad man vnk pret viņu iestājās kkāds sasalums. Negribēju viņam dot veltas cerības, ka satiksimies un kkas varētu būt. Un tā skypā gāju arvien retāk un retāk, manu vēsumu viņš uzreiz saprata. Un tgd jau kādus 8mēnešus neesam sarakstījušies. Lieki piebilst, ka viņš bija tīri simpātisks, bet nu.. tāda iepazīšanās nav priekš manis- man vajag dzīvu cilvēku, nevis datoru. :D