Bērnu nami LV- kura ir bijusi un ka

Patricija - vai runa stastaa ir par garigi veselu meiteni ?

Protams, shokejoshi...

grrr, protams, tas ir par pilnīgi veselu meiteni. Viņa pat bija pabeigusi kaut kādu tehniku saistībā ar uzņēmējdarbību.

aa vēl viens nezinu vai to nosaukt par veiksmes stāstu - 15 gadīgu puisi adoptēja amerikāņu ģimene, karoč nopirka viņu. ceru, ka viņam tur būs labi.

man viena paziņa strādā krīzes centrā (nav gluži bērnu nams, bet tāds kā īslaicīgs bērnu nams) ... un viena arī SOS ciemaiņā.

Laikam jau tie bērni, kas nonāk SOS ciematiņā ir veiksminieki, jo tur tiešām apstākļi ir daudz labvēlīgāki.. ģimeniska vide .. daudz iespēju nodarboties.. āra spēļu laukumi .. viss smuks un moderns. Daudz ko iemācās un ir "mamma" un "tētis" .. lai gan arī krīzes centram amati skaitās "mamma" - bet nu bērni lielākoties ir nežālīgi, rupji, valda visatļautība.. alkhkohols.. utt... bet noteikti ir arī ļoti jauki bērni .. noteikti...

Par to, ka nezin, ka jāmaksā komunālie - jā, arī esmu dzirdējusi, ka tā mēdz būt. Nu tas jau ir tas, ka bērns uzaugot neredz, kā cilvēki dzīvo.
To, ka jāmaksā komunālie maksājumi, kā gatavot ēst, kā darīt visādas sīkas ikdienas lietas, bērni iemācās, redzot, ka viņu vecāki to visu dara. Bērnu namā nav vecāku (un darbinieki tās visas sadzīves lietas kārto ne jau bērnu acu priekšā, ne jau paskaidro, ka tā dzīvē ir). No kurienes tad lai bērni tās lietas zinātu?

Bet,tās jau nav mājas. Darbinieks jau tak nespēj aizvietot ģimeni!
Protams, daļu bērnu vecāki apciemo, pa bdienām paņem pie sevis. Kāda meitene izteicās, ka sajūta gan tad tāda, kā tādai rotaļlietai, kuru paņem, paspēlējas un atdod atpakaļ.
90 % bērniem vecāki ir dzīvi, tik dažādu iemeslu dēļ no ģimenes izņemti.
Strādāju ar vismazākajiem 3-8 gadus veciem!

zvaigzne - un zidainishi ? Tadi ir vai nav tur ?

Vai grupinjaa daudz bernu uz vienu audzinataju..

Zaptesburka, ir arī bērnu nami,kuros māca bērniem taisīt ēst, t.i. dežūrā uz maiņām virtuvē pie ēdienu gatavošanas. Pati zinu bērnu namu, kur tā notiek.
Tā meitene mācījās skolā un vēl pie tam uzņēmējdarbību.. domāju, ka tur viņai tādas lietas vajadzēja iemācīties.

Zīdaiņu gan nav. Tie Juglā.
Uz vienu audzinātāju, apmēram, 15 bērnu. Vecākajās grupās mazāk.
Pa dienu gndrz visi pa skolām, dārziņiem.
Virtuvē gan neviens neiet piepalīdzēt, tādēļ arī lielākās meitenes gatavot neprot.

lasu un sažņaudzās sirds.
man skatoties reklāmas par labestības dienu,acīs ir asaras.
man prātam nav aptverams,kā bērnu var ielikt bērnunamā..

Zinu vienu meiteni, kas agrāk arī dzīvoja bērnu namā ar savām divām māsām. Tagad visas māsas dzīvo USA pie viena vecāku pārīša, pēc bildēm izskatās, ka diezgan laimīgas un viss kārtībā. :)

Mana pieredze nav tā pati labākā....Mana mamma bieži brauca uz bērnu namu gribēja palīdzēt bērniņiem. Vienu vasaru viņa paņēma vienu meiteni uz divām nedēļām pie sevis, jo tur uz vietas abām bija izveidojies labs kontakts. Tās divas nedēlas bija vienas briesmas. Viņai nekas negaršoja, gribot lasi folijā ceptu....Mamma aizveda uz veikalu gribēja kurpes nopirkt. Viņa kurpes veikalā meta pa gaisu, nekas nepatika.
Bija vel daži nepatīkami brīži......

Ja kadu aizkjera tema, atradu interesantu temu no 2008. gada, kad Bērnu lietu ministrija bija nakusi klajaa ar iniciativu "Meklējam uzticības personas bērnu namu bērniem"

Interesanta diskusija, pieredzes, kaa veicas:


http://www.calis.lv/forums/tema/10677998-meklejam-uzticibas-personas-bernu-namu-berniem/

Tialda, tava mamma laikam gribeja but par aizbildni vai uzticibas personu...tieshi tikko iekopeju linku par sho teemu ..

grrr,

Jā tieši tā, gribēja būt pa aizbildni.

grrr,

Paldies par linku!

Mans brālis ir no b/n. Saku,ka brālis,jo par tādu viņu arī uzskatu.
Kad augām,tad jau es nezināju,mamma viņu paņēma 3 mēnešu vecumā,viņš pats uzzināja 10.g.v un es 6 gadus vēlāk. Milzīgs trieciens,raudāju,jo bija viņa žēl,bet nepārstāju viņu saukt par brāli,jo esam kopā auguši un mīlu kā savējo.
Mēs par to daudz nerunājam,kur viņš būtu tagad,ja mamma nebūtu paņēmusi,vai arī kas ir viņa vecāki,tas netiek apspriests,bet vienreiz viņš ieminējās,ka viņam ir ļoti paveicies,lai gan viņš nezin,kā ir bērnunamā,jo protams,neatcerās,bet viņš teica,ka savu īsto mammu negrib satikt un viņa dzīvē ir tikai viena mamma,mūsu.
Lai arī viņam bija 3 mēneši,tāpat bērnam ir kaut kas iekšā,saprot,ka viņš ir pamests,bet manam brālim viss ir kārtībā,bet esmu pamanījusi,ja iet kkāda reklāma par bērnu namiem pa tv,viņš ar asarām acīs skatās un vienmēr ziedo kaut ko. Žēl.. :( ,bet man ir milzīgs prieks,ka mamma to izdarīja un viņš ir ar mums,savādāk nemaz iedomāties nevaru.

Mia, Kaa vinjs uzzinaja - netishaam ? (Par vecakiem).

Laikam nav viegli noslept sho lietu, ja sakas kadas medicinas manipulacijas (vismaz es ta iedomajos)

MIA - mani aizkustināji :) ļoti sirsnīgs dzīvesstāsts.

Man viena bērnības draudzene tika paņemta no bērnu nama. Arī maziņa - vēl zīdainīts. Neko, protams, pati neatcerējās, bet 16tajā dzimšanas dienā vinai tētis pateica (īstenībā pilnīgi nejauši) .. mamma negribējusi teikt.. lai nepārdzīvo ... viņa kā cilvēciņš jau dikti foršs... bet teica, ka esot tā sajūta dikti izmainījusies, kad uzzinājusi, ka vecākiem nav īstais bērns...

Un viņa ar nekad nav vēlējusies satikt savus īstos vecākus...