Primadonnas gan man likās drausmīga izrāde. Kad visa zāle smējās par tiem seklajiem seksa jociņiem (kas tiešām bija maksimāli primitīvi), es uz brīdi sajutos nedaudz apvainota no režisora puses. Par to, ka tās jēlības man būtu jāuztver kā kaut kas smieklīgs. Kaut gan bija pāris brīži, kuros varēja iesmiet.
Ja Primadonnas būtu viena no nedaudzajām izrādēm Dailē, ko esmu redzējusi, tad varbūt viņa man liktos labāka. Bet par cik esmu Dailē redzējusi ļoti daudzas komēdijas, tad man liekas, ka viņas un tie joki vai kaut vai to izteiksmes veids neatšķiras vispār.
Ja mana sieva uzzinās un Ar vīru nav viegli bija līdzīgas, bet krietni labākas, manuprāt. Gan sižetiski, gan vizuāli.
Tāpēc jau kādu laiku to, kā man pietrūkst Dailē, es meklēju Jaunajā Rīgas teātrī. Par laimi - atrodu. Dailē izrādes (komēdijas) ir ļoti vieglas un skaistas vizuāli. JRT - viņas ir saturīgākas.