Lielākas kompānijas

līdzīgi :)

Man arī tā ir. Nejūtos komfortabli nepazīstamu cilvēku sabiedrībā, neskatoties uz to, ka blakus atrodas draugs. Runāju tikai tad, ja man kaut ko prasa, bet tā svešu vīriešu sarunā nemēdzu iejaukties un no šādiem pasākumiem cenšos izvairīties.

Man arī ir tā, ka ļoti labi saprotos ar cilvēkiem tad, ja esam divatā,v ai ļoti mazā kompānijā. Esmu divi pilnīgi dažādi cilvēki, ja salīdzinu sevi tad, kad esmu lielākā kompānijā un tad, ja esmu divatā ar cilvēku.

Jūs turpinat doties uz tādiem pasākumiem vai tomēr pasakat draugam,ka neiesiet, jo nepatīk tāda veida kompānijas ?

Manējais apvainojās par to,ka pateicu,ka vairs laikam neiešu atpūsties ar viņu un viņa draugiem un draudzenēm, bet viņš ļoti vēlās,lai es būtu viņam blakus arī tad,kad ir kopā ar draugiem.

Līdzīgi. Man vispār nepatīk atrasties lielās kompānijās, kur es reti kuru pazīstu. Protams, ir reizes, kad man vnk nākas tādās atrasties, bet nu... Es noslēdzos automātiski, dzirdu sarunas, bet runāju ļoti maz, vairāk vēroju cilvēkus. Tāpat ir daudzas reizes, kurās vnk man nemaz nav ko teikt, jo kā gan es varu iesaistīties sarunā par kkādu Pēterīti un viņa piedzīvojumiem, par kuriem visi runā, ja es viņu vispār nekad neesmu redzējusi vai par tādu dzirdējusi. Nelīdīšu jau kko bezjēdzīgi teikt tikai teikšanas pēc.
Man ir ļoti viegli un patīkami komunicēt ar pazīstamiem cilvēkiem un mazās kompānijās - tur nekādas noslēgšanās, visādas sarunas, joki. Taču, kā ir bars ar svešiem - jūtos sasaistīta un lielākoties runāju tikai tad, ja man ko prasa. Kā divi dažādi cilvēki :D Manas draudzenes vispār, ja redzētu mani no malas tajās nepazīstamo kompānijās vispār neticētu ka tā esmu es.

Manas draudzenes vispār, ja redzētu mani no malas tajās nepazīstamo kompānijās vispār neticētu ka tā esmu es

man tas pats :D

ja ta pasedesana draugu kompanija ir majas, tad ieteiktu, ta pa vienam tuvoties, piemeram, ja kada meitene iet uz virtuvi pec glazem, vari pieteikties palidzet utt. Tad vari uzsakt sarunu. Censties komunicet pa vienam, kamer iepazisti tos cilvekus.

Man arī ir tāpat.

Man arī tāpat. :D
pa vienam sāku atkost puiša draugus, nu jau 4 gadus esam kopā, ar lielāko daļu no draugiem nekontaktējos pēc savas iniciatīvas, taču daži kļuvuši arī par man labiem draugiem, lielākoties gan meitenes :)

Jā, man ir diezgan līdzīgi. Nezināju,ka vēl kādam tā ir :D draugs jau man visu laiku pārmet,ka tajās kompānijās es pārsvarā esmu tāda klusa un sēžu malā. reizēm jau sanāk ar kādu parunāt un tā, bet nu tas nav tik vienkārši. un es pat teiktu,ka ar puišiem ir vieglāk nekā meitenēm :D meitenes jau parasti vai nu staigā kopā ar draudzenēm un tad nu nezinu kā varētu iesaistīties sarunā, kad 3 draudzenes par kaut ko runā. man kaut kā neērti tā iejaukties :D nezinu kā ar to tikt galā. jo lielāka kompānijā vienā telpā,jo grūtāk :D turklāt grūti arī tas,ka pārsvarā jau tajās ballītēs cilvēki viens otru pazīst. ja mani kāds uzrunā, tad forši, vieglāk uzreiz, bet tā man kaut kā grūti tā iejaukties :D
pāris reizes esmu izlaidusi tādas ballītes, draugam parasti saku,ka kaut kas jādara vai tā :D un man nav tā,ka man tajās ballītēs nepatīk, vienkārši nav tik viegli atvērties kā parasti draugu kompānijā.
Bet es tagad esmu apņēmusies saņemties un tomēr kaut kā komunicēt un atvērties tādās situācijās :D tad jau redzēs kā man ar to veiksies, bet cerams,ka izdosies :) Piekopšu chantelle ieteikto taktiku :)