Var pažēloties?

Nu, man pēc kā tāda vajadzēja brīvu gadu lai atkoptos. Savākties un koncentrēties tā arī nesanāca. Nezinu, kas notiktu, ja nepaņemtu pauzi, jo tur jābūt lielai apņēmībai lai pusceļā šādi ļodzoties atkal stabili nostātos uz kājām. Varbūt katram citādāk un mans viedoklis ir nepopulārs tajā ziņā, ka neuzskatu, ka viss ir tik viegli un rožaini, tev kāds pateiks, ka viss būs labi un viss būs labi. Nekādā gadījumā nesaku, ka tev nesanāks, bet...izdomā kā sevi restartēt. Nu kaut ko tādu, kas tev vienmēr palīdz, pat ja tas ir kas tikpat muļķīgs kā divu stundu veltīšana tam lai izdomātu kā tu tagad dzīvosi, kā plānosi laiku un kur smelsies dzīvesprieku, kad tev to vajadzēs.
Pie tam man bija līdzīgi kad es nestrādāju, es saprotu, kā tas ir, kad esi atkarīga no vecākiem, bet nav arī laika/enerģijas lai strādātu, tāpēc pāriešana uz neklātieni vēlāk man šķiet labs variants.
Tāpat arī pasēdi un vienkārši padomā par visu pozitīvo, kas tev ir. Piemēram tas, ka tu atšķirībā no daudziem tiešām studē to, kas tev patīk un tu arī zini, kas tev patīk. Daudziem tā nav, viņi mācās kaut ko tikai mācīšanās pēc un tādā veidā sevi motivēt vispār ir praktiski nereāli, ja vien neesi ļoti izdresējis sevi. Bet tev...tev taču pat nav sevi jāpiespiež lai darītu ko netīkamu. :)

es tagad leju krokodila asaras jo mani viss tracina..ir pilnmēness, mēnešreizes, izjukušas attiecības, kas mani šobrīd arī sāpina, laiga jau bija palicis vieglāk, studijas un vienkārši vecākem arī tikos ceļā kad bija slikts garastāvoklis un man vnk uzbrauca virsū par totālu sūdu, bet tas mani izveda :D un mani viss tracina, man gribas izrunāties ar paviisam neitrālu cilvēku jo es jau nesaprotu ko man vajag, ko nē un ko es gribu ko nē..karoče man prāta patumsums..pievienojos asaru lējējām :)))

Man līdz darbam ir 1h,bet es dēļ tā netaisos darbu pamest.
priecājies,ka Tev mājasdarbs ir tik vienā priekšmetā neviss visnemīļākajā priekšmetā un vēl 4 citos.

Ā, un man piemēram, šobrīd nav laika ne attiecībām, ne draugiem. Nē, nu varbūt reizi nedēļā ar draudzeni kaut kur aizeju iedzert tēju, bet tā vispār mācības, darbs un visādi citādi sevis attīstīšana aizņem visvairāk laika un pārējais nešķiet īpaši aktuāli un būtiski. Nenoliedzami, atkal jau - katram savs, gan jau kāds spēj atrast balansu starp visām šīm lietām, bet es neprotu un nesūdzos. :) Prioritātes, tā teikt.

Es katru dienu 4 stundas pavadu cela, parbraucu no vienas valsts uz otru. Pa dienu sanak braukt ar 6 vilcieniem.
Ta ka 45 minutes nav tik briesmigi.
Tas ir no tas serijas, "re citi vel talak un ilgak brauc"

Man atkal gari sanāca, vajadzēja iet uz kaut kādiem literātiem studēt :D :

Pamācījos nedaudz. :) Rīt domāju turpināt.. Kas te par mājasdarbiem rakstīja, lai priecājos, ka ir tikai 1 - to man ir padaudz (vairāk gan pašai, ka jālasa, jāgatavojas semināriem, kd, nevis tādi klasiskie mājasdarbi), vienkārši šis viens priekšmets man nekad īsti nav padevies, tāpēc konkrētais mājasdarbs nāk ar grūtībām.

Par laiku - es saprotu, ka tas nav daudz! To jau arī pateicu. No kojām arī sanāk citiem braukt ~pusstundu.

Es tagad nevarēšu visus pēc nikiem nosaukt, bet paldies meitenēm, kas ieteica organizēt savu laiku. To ņemšu vērā.

Lēna, es apbrīnoju tādus cilvēkus kā tu!

hvz, par to, kas būs vēlāk - par to jau arī ir šī diskusija, ka bail nepavilkt. Nē, nekādus kursus neesmu apsvērusi. Nekad man nebija tādu pārdomu, ko darīt pēc vidusskolas, jo zināju, ka iešu studēt. Tas likās pašsaprotami, jo, manuprāt, cilvēkam sevi jāattīsta, augstskola sniedz šādas iespējas. Es mācos visa dēļ - kā zināšanu, pieredzes, tā arī papīra dēļ, protams, tas taču ir loģiski un, manuprāt, nenosodāmi, lai teiktu, ka "tu mācies papīra dēļ..". Par studiju novirzienu - nevarētu teikt, ka tā ir mana sirdslieta, par ko sapņoju no 5 gadu vecuma, man vasarā bija daudzas prioritātes, bet man šī lieta pagaidām tiešām patīk un vēlētos tajā sevi realizēt.

Lou, šķiet, ka esi pirmais cilvēks no komentētājiem, kurš tā patiešām saprot mani, jo ir izjutis to pašu. Prieks, ka tagad, kā izklausās, tev viss nokārtojies! Bet man, paldies dievam, nav tik traki, lai ņemtu brīvu gadu. Vai drīzāk ir tā, ka esmu pieradusi, es arī vidusskolas laikā ļodzījos šādi - bija dažādas problēmas, kas ietekmēja mācības, bet tāpat kaut kā galā tiku, pie kam tās problēmas bija smagākas nekā ir tagad. Man tādi skumju brīži uznāk un pāriet, tagad pati skatos uz to, ko sarakstīju un saprotu, ka viss būs labi un diskusija tiešām sanākusi kā baigā sevis žēlošana..

Spotorno, paldies par viedokli :)

quest, liels paldies, tava atbilde tiešām likās iedvesmojoša! :)

Karamell, tad varbūt man arī pilnmēness un MR pie vainas. :D Katrā ziņā ceru, ka tev viss nokārtosies! :)

Vispār es saņēmu vēstules un tāpēc gribēju pateikt, ka, lai cik cosmo reizēm liekas pilns ar ļaunumu un izvirtību :D, tomēr te ir superīgas meitenes, kas prot atbalstīt!

es arī gaidu, kad būs pavasaris, dzīvesprieks un saulīte lutinās :/ šis laiks reāli iegruzī.
varu ieteikt, ka laiks, ko pavadi ceļā, var būt lielisks laiks mācībām. ja brauc ar vilcienu, tad jau vari sākt pildīt mājasdarbus tur, ne? (:

un noteikti NOTEIKTI- atvēli laiku sev, kaut reizi nedēļā. kas dara tevi laimīgu? kāda fiziska nodarbe, filma vai skaistuma procedūra.. neliedz to sev!