krāpšana

Jā, esmu nokrāpusi 2x vienu cilvēku. bet nu es īsti nezinu kā tas viss skaitās, bijām kopā tikai 2 nedēļas un es jau apzinājos, ka nevēlos ar viņu turpināt tikties, bet viņš bija prom, tādēļ izmantoju izdevību ar kādu, kurš man iepatikās. kad atbrauca- izšķīrāmies.

Tagadējo puisi, nu jau gandrīz gads, nekad dzīvē nespētu nokrāpt, pārāk mīļš man. :)

Pēc kā tāda nevar un nevajag būt kopā!

Neesmu krāpusi. Ja būtu, tad nespētu turpināt attiecības.

Esmu krāpusi savu ex vairākas reizes. Neko viņam neteicu,līdz izšķīros,kad viņš manas smadzenes jau bija pilnībā izkastrējis. Lai šķiršanās būtu pēdējo reizi,nevis ar n-tajām piedošanām,uz vēdera līšanām atpakaļ utt. Viņš bija vien pabučojies ar manu tā laika labāko draudzeni. Abi vairs nav manā dzīvē iesaistīti. Tagadējo neesmu krāpusi un domāju,ka nekrāpšu. Par 98% esmu pārliecināta,ka viņš arī ne.

Jā, vairrākkārt, bet tagad jau, protams, saprotu, cik tas bija muļķīgi. Kopā bijām pēc tam, bet pēc kāda laiciņa tāpat pašķīrāmies, jo ja būtu īstais, tad nemaz nebūtu skatījusies citā virzienā. Jaunības stulbumiņš, no kura esmu mācījusies. Vairs nekad :)

P.S. Pati, varētu teikt, ka esmu krāpusi emocionāli, kad pret puisi jūtas jau bija dzisušas, bet nevarēju saņemties to pateikt. Sex ar citu nav bijis, bet esmu nakšņojusi vienā gultā ar sev simpātisku puisi.

Piedot nevarētu, tas turpinātu grauzt, tāpēc man ir divi vēlamie scenāriji.
1. Ja puisis ir pēc dabas krāpnieks, dara to regulāri, attiecībās mums iet kā pa kalniem. Šādā gadījumā gribētu zināt, lai varētu izšķirties un netēŗēu savu dārgo laiku nelaimīgām, nevajadzīgām attiecībām, kurās nav cieņas vienam pret otru.
2. Ja tas ir cilvēks, kuru ļoti mīlu, ar kuru ir harmoniskas attiecības, cieņa vienam pret otru. Kuram vienu reizi paslīdējusi kāja, kurš pats ļoti nožēlo. Lai arī parasti alkoholu par attaisnojumu neuzskatu, nezin kāpēc mierina doma, ja puisis to nedarītu skaidrā, bet totālā bezfilmā, ko vēlāk tikai pats ar šausmām aptver. Šajā gadījumā es NEKAD negribētu to uzzināt. Ne no viena.

Bet es runāju par vīrieti kurš krāpj savu ģimeni un manuprāt neizjūt sirdsapziņas pārmetumus... un nesaprotu iemeslu kāpēc.... kur rodas šis krāpšanas faktors. Piemēram ja bērns ir maz 3-4 gadi. ģimenē viss kārtībā. darbā arī. nesaprotu kāpēc jākrāpj? un lasīju ka tagad visi visus krāpjot kaut kādā intervijā... bet es to nespēju saprast!

Iepriekšējās attiecībās esmu tikusi krāpta daudz un dikti, es zināju, bet izlikos,ka nezinu un dzīvoju tālāk.

Bet vīriešiem ir sirdsapziņa , ja krāpj savu sievu , draudzeni ar citu? un kāpēc krāpj? un it sevišķi ja ir mazulis? es nesaprotu.

Nav problēmu nodarboties ar seksu arī kad ir mazs bērns. Sievai jāsaprot ka vīrietim gribās tuvību arī pēc dzemdībām. Un ja vīrietis regulāri palīdzēs ar bērna aprūpi, ļaujot sievietei atpūsties, tad abi atradīs laiku seksam.

ir jāizrunājas, jāmēģina tikt galā ar problēmu, nevis krāpt. Un viss. Punkts.

Ja viens neko negrib ne runāt, ne saprast kāpēc otram kaut kas trūkst seksā. Un ar jūtām, ģimeni, bērniem viss ir labi.
Ja manai sievai sāktos kreisie gājieni, tad tur ir arī mana vaina. Vai par maz uzmanības, vai par vienmuļu sekss, vai kaut kas cits. Bieži vien dzīves steigā var neredzēt, nedzirdēt un nejust otra vēlemes un vajadzības. Bieži šķiet ka ir daudz svarīgākas lietas par to.
Tad tā arī var notikt.

Sorry, ja ne gluži pa tēmu-bet tas kas uz sirds tas uz mēles :D

Bet vīriešiem ir sirdsapziņa , ja krāpj savu sievu , draudzeni ar citu? un kāpēc krāpj? un it sevišķi ja ir mazulis? es nesaprotu.

Tādās situācijas nevar viennozīmīgi teikt ka vainīgs ir tas kas to dara. Tikpat vainīgs ir arī otrs kurš neko nedara.
Pirms mest akmeni "vainīgajam"otram, paskaties uz sevi.

Tā nav gan. Ir jāpamet, pirms likties gultā ar citu, nevis krāpt. Ja neapmierina tas cilvēks, kuru taisies krāpt tad ir jāizrunājas, jāmēģina tikt galā ar problēmu, nevis krāpt. Un viss. Punkts.

Tādās situācijas nevar viennozīmīgi teikt ka vainīgs ir tas kas to dara. Tikpat vainīgs ir arī otrs kurš neko nedara.
Pirms mest akmeni "vainīgajam"otram, paskaties uz sevi.

es nepiekritu tam,ko seit citas rakstija-Ja mil,tad nekraps,un nav nekadas jegas krapt.Es savu puisi tiesam milu un redzu ar vinu nakotni,vnk bija iemesli kpc nokrapu.

Interesanti, kādi tad ir tie iemesli, lai krāptu cilvēku, ko tik ļoti mīli?

Nē, un ne jau tāpēc, ka baidos no karmas (kā te bija teikts, tas var notikt arī ar godīgām), bet tāpēc, ka man liekas, ka tas ir zemiski un pretīgi. Ja uzzinātu, ka mīļotais cilvēks tā ir izdarījis, tad punkts attiecībām būtu tajā pašā mirklī, neskatoties ne uz kādu lielo love

Neesmu krapusi, neesmu ari krapta.

Ja nu gadijuma, tad neveletos NEKAD to uzzinat, lai tas grauzh otra cilveka sirdsapzinu.

un tie kas krāpj "zem" alkohola iespaida... tie vnk tad saņemās- sanāk to izdarīt, jo skaidrā VēL pārāk gļēvi, bet tas tad jau ir nākamais solis un attaisnojuma tur nav :)

Neesmu krāpusi, netaisos krāpt. Krāpta it kā arī neesmu, vismaz cik zinu.

Un pālī būšana ir visdebilākais "attaisnojums" ever. Ja krāp, tad krāp, bet nevaino alkoholu.

Jā kādreiz es visus krāpējus nosodīju, tad tagad es saprotu, ka viss nav melns/balts. Arī piekrītu, ka ja krāpj, tad krāpj tā, lai neviens neuzzina. Nevis tikai draudzene/draugs, sieva/vīrs, bet arī neviens draugs, paziņa utt. Tad gan to krāpēju vajag sist, ja to zina arī piekrāptās draugi/radi/paziņās. Tas man liekas ir tik ļoti ļoti ļooooti pazemojoši, ka citi zina, ka tevi krāpj, bet tu neko nezini un pārējie arī neko nesaka, jo negrib maisīties attiecībās. Tas ir vēl pretīgāk par pašu krāpšanas faktu. Šajā gadījumā krāpējam tomēr ir jāpasaka. Fui, pilnīgi gandrīz apraudājos, iedomājoties kā būtu, ja visi zinātu, ka mani krāpj un es nē :D