Piedot nevarētu, tas turpinātu grauzt, tāpēc man ir divi vēlamie scenāriji.
1. Ja puisis ir pēc dabas krāpnieks, dara to regulāri, attiecībās mums iet kā pa kalniem. Šādā gadījumā gribētu zināt, lai varētu izšķirties un netēŗēu savu dārgo laiku nelaimīgām, nevajadzīgām attiecībām, kurās nav cieņas vienam pret otru.
2. Ja tas ir cilvēks, kuru ļoti mīlu, ar kuru ir harmoniskas attiecības, cieņa vienam pret otru. Kuram vienu reizi paslīdējusi kāja, kurš pats ļoti nožēlo. Lai arī parasti alkoholu par attaisnojumu neuzskatu, nezin kāpēc mierina doma, ja puisis to nedarītu skaidrā, bet totālā bezfilmā, ko vēlāk tikai pats ar šausmām aptver. Šajā gadījumā es NEKAD negribētu to uzzināt. Ne no viena.