krāpšana

neesmu krāpusi, ja mīli, tad neienāk nemaz tāda doma prātā..

es arī no vienas puses uzskatu - ka nevar tam visam pateikt - ka ir vai balts vai melns. Katrai krāpšanai ir savs iemesls - un domāju ka viens cilveks nav pie tā tikai vainīgs !! Man ari liekas ja ta ir bijusi 1 reize - un cilveks to ir nožlojis un kā saka no kļūdām mācījies - var piedot - ja patiešām mīl - es To labi zinu !

Es nevarētu piedot pastāvīgu melošanu, slepenas paralēlas attiecības, bet, ja gadās, ka kādreiz kāja paslīd- nu neko, tās kājas lielākai daļai vīriešu slīd, tāpēc vien nekļūšu par lezbieti.

ja agrāk būtu iespērusi ar kāju pa dirsu un pateikusi - tinies, tad tagad... pagatavotu siltu ēdienu un pēc tam aizvilinātu uz guļamistabu, lai neskrien pie citām

Lindachka-sievietēm arī slīd kājas,un ne mazāk kā vīriešiem,tikai kad to izdara sieviete,tad sabiedrība un viss cosmo to uzskata par maukošanus un nez kādām ķecerībām :D

Ktrs mūsdienās par savu laimi cīnās kā var - un ja vajag var arī piedot - tādeļ jau pastāv piedošana - ir tikai dažādas situācijas kuras mums jāizverte - vai piedot vai ne!!

Vēl uzskatu,ka cilvēks dziļi iekšā nemaz nav monogāms un es neticu,ka var nodzīvot 20 gadus kopā bez sānslīdes :D

Nu pieļauju, ka nedaudz mazāk gan slīd. Bet vīrieši biežāk tiek atmaskoti, jo ir sliktāki aktieri nekā sievietes. :)

Nazīc- gan jau ka ir arī tādi piemeri :) bet no otras puses - mes dzīvojam 1 reizi - jāpabauda prieciņi :D

Nē, neesmu krāpusi. Mīlu viņu vairāk par visu, nav vajadzības to darīt. Un arī nekad negribētu tādu situāciju, kādu te pieminēja - pārim piedzimst bērns, un tad sievieti grauž sirdsapziņa par iepriekš darīto no sērijas "kā es tā varēju". Ar galvu vajadzēja domāt labāk.

nezinu,kas man kaish,bet esmu kraapusi pilnigi visaas attieciibaas.... pat tajaas,kuraas biju lidz ausim iemilejusies...bet tur krapshana notika jau attiecibu beigshanaas posmaa,jo sapratu,ka mans dargais ir kretins un saaku kraapt... es jau smejos,ka man ir hronisks krapshanas sindroms..nespeeju but uzticiba vienam..

un pats divainakais ir tas,ka nekad nav bijushi sirdsapzinjas parmetumi un ari nekad neviens nav uzzinaajis,ka esmu krapusi vinju..

Un vispār jā katrs tiešām dzīvo kā grib un tikai abi cilvēki zinās,kas viņiem konkrētajās attiecībās ir vai nav pieņemams,tāpat citiem nav ko spriest cik katrs ir laimīgs vai nelaimīgs. Moš abi ir sarunājuši,ka ik pa laikam var nolaist tvaiku :D

Neesmu krāpusi. Vīrietis gan. Esam kopā arī pēc tām reizēm.

es savu bijusho kraapu pashaas beigaas,kad man pashai bija jau pilniigi vienalga uz vinju , bet vinjsh negribeeja mani laist valjaa.

Neesmu krāpusi. Vīrietis gan. Esam kopā arī pēc tām reizēm.

vinjsh tevi regulaari kraapj?

Esmu, neteicu, sirdsapziņa nemocīja un kopā arī esam.

nēēsmu krāpusi un lepojos ar to:)
ir gan sanākušas visādas situācijas kamēr nedzīvoju kopā ar draugu ārzemēs bet krāpusi nēesu.

Iesaku izlasīt Kerolas Meisones grāmatu "Precētu sieviešu noslēpumi", vienā svētdienas vakarā vīrs nebija mājās, lasīju visu nakti, izraudāju visas asaras, pirmdienā aizgāju uz darbu ar uzpampušām acīm :D :( Tik ļoti mani šī grāmata iespaidoja. Domās laikam izdzīvoju sevi tajā situācijā un tas lika saprast, ka patiesībā vairāk par vīrieša pārmetumiem un dusmām mani "apēstu" pašas sirdsapziņa par izdarīto. Tomēr tām meitenēm, kuras saka, ka "ja mīl, tad nekrāpj" un to, cik zemiska ir sieviete, kas krāpj savu vīrieti/vīru šī grāmata arī ļautu paskatīties uz to, ka ne viss ir melns vai balts.

NĒ, neesmu!