Sveikas!
Ir man viens ļoti tuvs cilvēks, kurš pēdējā laikā pasācis ļoti slikti izturēties. Ne tikai izturēties, bet liekas, ka viņam viss dzīves prieks pagaisis, šim cilvēkam.
Un viņš arī pret līdzcilvēkiem kļuvis ļoti neiecietīgs, ātri "aizsvilstas", pasaka daudz ko riebīgu, izturas tā, it kā viss un visi viņam būtu tukšas vietas.
Nu lūk. Un tā kā šis cilvēks man ir dārgs un negribu zaudēt viņa draudzību, es nezinu, kā rīkoties.
Kā jums šķiet- labāk pateikt visu ko domāju un likt viņam mieru kādu laiku, lai saprot, ka tā tomēr nevar izturēties pret mīļajiem cilvēkiem
Vai tomēr labāk nosēsties aci pret aci un ļaut saprast, ka par spīti visam es esmu viens no tiem stiprajiem pleciem, kuram uzticēties. Nu, protams, arī pateikt ko es domāju par viņa rīcību pret sevi un citiem. bet to visu nokārtot caur sarunu nevis dažu dienu klusēšanu ar cerību, ka kaut kas mainīsies.
?