sekotājas vai palicējas?

Ir gadījies būt sekotājai, kādu brīdi (biju pavisam jauna), nožēloju, izšķīros! Tā var ļoti viegli pazaudēt sevi!

Es uzskatu, ka attiecībās ir jāatbalsta vienam otru, bet tu nevari būt atkarīgs no otra cilvēka, un nedrīksti atteikties no saviem mērķiem, sapņiem.

Ja būtu iespējams, es dotos līdzi, nevis sekotu!

Atkarīgs no situācijas. Bet ļoti iespējams, ka sekotu. Neesmu uz karjeru tik ļoti tendēta, lai tas man būtu svarīgākais dzīvē.
Atceros kādu laiku atpakaļ lasīto interviju Unā ar Andru Muižnieci, viņas attiecības man likās ļoti skaistas. Jau tik ilgi kopā, bet abi turas kā dadzīši viens pie otra. :)

sunset, kur devāties?? :)

Kadēļ te tiek izslēgta sievietes pašrealizācij,a aizbraucot prom no ierastās vides, vienkārši citur prom, blakus savam vīrietim?

Nav taču tikai 2 varianti - sieviete ar savu mērķu piepildījumu ierastajā vidē un sieviete pazaudējusi visu, tikai kā statuja blakus vīrietim ārpus ierastās vides.

Nomainot vidi dažreiz tieši tiek iegūti jauni iespaidi, kas liek sevi vēl vairāk pilnveidot, līdz ar to atgriežoties atpakaļ, ja vispār atgriežās, savā vecajā dzīvē, tad tāpat dažreiz ir sajūta, ka dzīve jādzīvo savādāk.

Sekošana noder arī kā sevis izzināšana un savu spēju apzināšana citā vidē, līdz ar to abi ir tikai ieguvēji, kā arī tik daudzas čīkst par rutīnu, tad šādas pārmaiņas ir tikai pozitīvas.

lancaster,
devāmies izdzīvošanas braucienā ar velo, tas bija kā treniņbrauciens lielajam braucienam, kas sekos nākamajā siltajā sezonā. sanāca ļoti labs parbaudījums attiecībām. viss bija kā filmās, palikām gan bez sakariem ar ārpasauli, gan bez ēdiena, bez pajumtes, kas tik ar mums nenotika tajā laikā, bija arī ļoti daudz foršas un pozitīvas lietas, bet beigās tikām ar visu galā, pārvarējām nakti vētras laikā mežā. Tajā brīdī šķita, ka viss cauri, tūlīt sākšu psihot, bet savācāmies, un uzreiz pēc atgriešanās civilizācijā, abi sapratām, ka otreiz darītu tā pat vēl :D
darbs un karjera tas ir forši, bet ne jau tāpēc es dzīvoju šo dzīvi :)

Womankind,

tāpēc, ka tad nāktos atteikties no visa, ko te esi izveidojusi un sasniegusi savas dzīves laikā.

Protams var būt dažādi scenāriji, viss var arī labi iegriezties aizbraucot prom, bet varbūt arī cits stāsts, ko galīgi nebūsi gaidījusi.

Te nevar pateikt viennozīmīgi kā būtu, ja būtu.. you never know.

ja būtu laimīgi precēti, tad noteikti, ka sekotu.

sunset,

tiiik forši!!! apskaužu :)

darbs un karjera tas ir forši, bet ne jau tāpēc es dzīvoju šo dzīvi

+

sunset, skaists stāsts! :)

Bet ne ar katru vīrieti var piedzīvot ko tādu..

Neuzskatu, ka sievietes pienākums ir sekot, bet gan, ja mīlestība ir īsta un attiecības ir normālas, nevis kā mūsdienās pārsvarā visas ķep ļep, kad viens pat muti nevar atvērt, tad būtu loģiski, ja viens sekotu otram dzīvē, nevis tikai sieviete. Man nebūtu nekādu problēmu pamest visu un aizbraukt prom līdzi savam vīrietim, nekas netur piesietu vienā vietā. Pašattīstīties prastu jebkur, izglītoties tāpat, tādu kompleksu un problēmu man nav.

Domāju, ka nesekotu (saskaņā ar iemesliem, ko minēja koshlene).

Uz doto brīdi esmu palicēja un mans puisis ir sekotājs man. Jo man ir patstāvīgs darbs, skola un tas viss ir vienā pilsētā. Taču manam vīrietim celtniecības darbs ir tāds, ka objekti ir izmētāti. Reizēm viens objekts var ilgt līdz pat diviem gadiem un tas viss ir tālu no mājām. Tātad viņš meklē objektus, kas ir blakus manai dzīves vietai.

Bet kad skola būs cauri, tad šis "Palicējas" status varētu mainīties. ;)

Nezinu vai būtu gatava sekot uz nekurieni, ja viena, tad iespējams ka jā, bet ja ar bērniem, tad ilgi apdomātu to versiju. :)

Divas reizes atteicos.
Ne uz Āziju gluži,bet nu...
Vai nu pārāk mīlu sevi un esmu karjieriste, vai arī neesmu satikusi Mr Īsto!

Viss ir atkarīgs no apstākļiem un tā brīža situācijas. Nēsmu ne sekotāja, ne palicēja.

Sekotāja. Pirms nepilna gada sekoju draugam līdzi un pārcēlos dzīvot prom no Latvijas. Vai es nožēloju? Nē! Sekoju viņam, jo nebiju īsti apmierināta ar savu dzīvi Latvijā, gribējās kādas pārmaiņas. Tāpat arī vienmēr esmu gribējusi kādu laiku padzīvot ārpus Latvijas, iepazīt citu vidi, citus cilvēkus, kultūru. Un te nu es esmu :)

Man jau tikai doma vien par dzīvošanu citā valstī izraisa paniku, tā ka nedomāju, ka parakstītos uz ko tādu. Nav bijusi tāda situācija, 100% nevaru apgalvot.

Varetu but pat drizak uz palicejas pusi... Tomer drizak pa vidu, manuprat. Ir situacijas, kad sekot, ir situacijas, kad labak palikt.

Vel labak - abiem kopa iet uz merki, ta, ka neviens neseko un neviens 'nepaliek'...