Prātvs vs. jūtas

bez mīlestības jau nemēdz būt arī pārspīlēta greizsirdība

Es teiktu, ka ir tieši otrādi.

Lai justos pa īstam laimīga, nav vajadzīgs tāds vai šitāds vīrietis, ne jau viņš tevi laimīgu padarīs. Bet tā izvēle tīri induviduāla, nekas nav tikai balts vai melns.

Tu to nopietni jautā?

Izvēlētos to, kuru mīlu. Par normālu dzīvi var parūpēties abi kopā.

Es pat līdz galam neizlasiju :D

Bet kā? Vai tad labāk nebūt ar tādu, kas ir labs visās jomās un patīk visiem radiem,draugiem utt?

Problēma ir tajā, ka man ir augsti mērķi dzīvē un tas cilvēks, kuru es mīlu, nekad nevarēs , tā teikt, būt līdzvērtīgs karjeras ziņā. Turklāt, šis cilveks ir daudz darījis pāri. Viņa dēļ es varu būt vislaimīgākais cilvēks pasaulē, kā arī būt tik sagrauta, ka nevaru no rīta apģērbties. Ar otru cilvēku man butu nodrošināta mierīga, partikusi, normāla ģimenes dzīve.

Pirmkārt, TU NEMĪLI to, kuru saki ,ka mīli !

Monro, kāpēc tu tā domā?

:D
Kā kāpēc?
Ja mīlētu ,tad nemaz nedomātu par to kā būtu ,ja tu tagad būsi kopā ar citu, jo redz bagātāks.

Atrodi trešo.

Būs jautrāk :D

Zīle :D

Vīrietis, kuru tu mīli, mīl tevi? Zini kā var notikt? Ja tu paliksi ar to, kuru mīli, bet kurš tevi ir sāpinājis, tu vari to nožēlot, jo vīrietis neattaisnotu tavus sapņus, un gribētu par visām varitēm atgriezties pie tā, kurš sniegtu mierīgu, nodrošinātu dzīvi.

Ja godigi es izvēlētos, to, kurš man sniegtu mierīgu, nodrošinātu dzīvi. Gan jau ar laiku iemīlētu. Manuprāt, ir neiespējami nemīlēt cilvēku, kurš tavā labā dara tikai to labāko.

Bet ja nopietni.
Tiešām esi tik izmisusi un vientuļa, kad Tev ir jāizvēlas starp šiem diviem variantiem?

Neviens variants, tapēc, ka ir šie divi vīrieši.
Kapēc? Ja ņemsi ko mīli-beigās tāpat būsi nelaimīga histēriķe, kura vainos pie visa dzīvē nesniegtā savu puisi. Būs daudz strīdi, jo Tev liksies ka esi upurējusi sazin ko viņa labā, Tu nejutīsies novērtēta un nemitīgi pie katrām domstarpīām domāsi par misteru labklājību. Vārdsakot attiecības ar puisi, kuru it kā mīli-katasrofa.

Otrs variants jau labāks, bet viss iespējamās sekas-Tu viņu krāpsi un viss ticamāk ar puisi, kuru it kā mīli.

Zīle, nu kā, vīrieši taču ir mazākumā. Jāņem labākās partijas, kamēr ir iespēja.

Te nu man jāpiekrīt Cuba Libre - nekas dzīvē nav tikai balts vai melns, lielākoties jau tomēr dominē visdažādāko toņu pelēkā gradācijas:D

1) Visiem cilvēkiem ir savas gan labās, gan sliktās īpašības, pilnīgi noteikti arī tam puisim, kurš it kā patīk visiem radiem, draugiem un ir labi materiāli nodrošināts;

2) Tas par " vienmēr esmu mīlējusi un mīlēšu" par spīti jebkādiem apstākļiem... zini, dzīvē mēdz dažādi notikt, jo īpaši, ja ir bijuši tādi emocionāli kritieni, kā Tu šeit apraksti, kādā brīdī var nākt atskārsme, ka ir tā... ka vairs nav nekā. Bija jūtas un vairs nav.

3) Atbildi, ko es darītu, nesniegšu, jo man tādas nav:D Bet jautājums interesants:)

Hmm.. senāk izvēlējos jūtas. Tās pēc vairākiem gadiem noplaka, sapratu, ka nekas cits mūs vairāk netur kopā .. tik izbijusi mīla. Bija vilšanās, sajūta, ka pazaudēts laiks un nervi (savā ziņā)..
Iepriekš neticēju.. bet var arī sastapt cilvēku, kurš spēj apmierināt gan sirdi, gan prātu ;)

Šis, man liekas, ir tāds mūžīgs jautājums- nodrošināta dzīve vai mīlestība? Mana situācija ir diezgan salīdzināma ar ''Purva bridēju''. :D
Neesmu ļoti izmisusi un par pielūdzēju trūkumu nevaru sūdzēties. Vienkārši pirmais puisis ir bez vai katras meitenes ideāls, arī otrais daudzām patīk (kā teikt, babņiks līdz satika ''īsto''). Vienkārši es, iespējams, tikai pagaidām neesmu spējusi satikt puisi, kurš apvienotu to, ko es savā ziņā mīlu viņos abos- pirmajā- tā ir drošības sajūta, izpalīdzība, spēja vienmēr man likt pasmaidīt, taču pret otru manī ir kaut kādas neaprakstāmas jūtas- kaisle, doma par to, ka es viņa dēļ būtu gatava uz visu.. Šī ir ļoti grūta izvēle, jo es pārāk ilgi esmu bijusi neitrālā stāvoklī un man ir jāizšķiras, lai nezaudētu abus. :(

Esmu daudz dzirdējusi teicienu, ka sievietei galvenais ir būt mīlētai..
Es vairs īsti neticu mīlestībām no pirmā acu skata.. bet gan tādai, kas parādās un ar laiku nostiprinās :)
Esošajā puisī neiemīlējos līdz ausīm tiklīdz ieraudzīju.. bet viņa attieksme un raksturs manī ar laiku atraisīja spēcīgas jūtas
Lēmums, protams, ir jāpieņem pašai.. Domāju, ka ar laiku no tām kaislībām sāk nogurt.. un gribas stabilitāti :)

Šajā situācijā es gan izvēlētos to, kurš vairāk situēts, kaut vai iedomājoties nākotni, kā taviem bērniem būtu labāk, pietam viņš patīk taviem radiem utt. Mīlestība nav mūžīga, 21.gs vairs tam noticēt mazliet grūti. Iespējams, ar laiku tu viņu iemīlēsi stiprāk par šā brīža aizraušanos. Pie tam tu minēji, ka lielajai mīlestībai ir arī sliktās īpašības un ja nu kopdzīvē tās tiks izrādītas visā krāšņumā ? problēma aiz problēmas? vai tev to vajag?