Latviešu mūziku klausos daudz un dikti, pēdējā laikā vairāk nekā ārzemju izpildītājus, tāpēc noteikti kādu aizmirsīšu pieminēt.
Mana sirds pieder Imantam Kalniņam, Trešās atmodas laika mūzikai un jaunlaiku neatkarīgo mūziķu daiļradei. Mīlu un cienu Līvus, Zodiaku, Pērkonu, Menuetu, Remix, K-Remontu, Igo, Opus, Opus Pro. Ļoti tuvs un īpašs man ir grupas Aurora radītais (sevišķi Dižkača teksti).
Sava vieta manā latviešu mūzikas plauktiņā pieder Dzelzs vilkam. Itin kā jau būtu izaugusi no tīņiem raksturīgās plosīgi drūmās romantikas, bet kaut kas viņos ir tāds... mūžam mīļš un aktuāls. Apmeklēto koncertu skaits mērāms desmitos.
Ļoti patīk tā dēvētais nekomerciālās mūzikas atzars, kurš izaudzis no Torņa paaudzes. Inokentijs Mārpls, Hospitāļu iela, Bērnības Milicija, Židrūns, MSK.
Ļoti cienu Sia Radikal, kuri savās dziesmās apdzied mūsdienu latvieša brīžam tik nejēdzīgās izrīcības. Vēl no smagās mūzikas scēnas: Sanctimony, Sacramental, protams, Skyforger.
No vēl nepieminētajiem: Dzeltenie pastnieki (ļoti, ļoti), Rebel Riot, PND, Jūdas Graši.
PV, Štrumentus, Poētus, Arstarulsmirusu utt. dzirdu radio, neviebjos un nemainu staciju, bet jūsmu tie manī nerada. Instrumentiem plusiņš par lieliskajiem šoviem pērn un gadu iepriekš.