Neteikšu,ka esmu pavisam neglīts.Sevi nenovērtēt,parasts tāds,bet ar neparastām spējām,tas būtu precīzāk.Meitenes,kurām patīku,un kuras kopā ar mani bijušas,domāju tikai aiz žēlastības bijušas ar mani,jo redz ,ka es ilgi nevienu nevaru sev atrast,un viņām paliek žēl manis,viņas redz cik skumjš un viens esmu un tik žēl viņām paliek,ka iepatīkos.Dažreiz kāda saka tu vari jebkuru sev meiteni dabūt.Bet tam es neticu,zinu kādu jā,bet tā,ka jebkuru,tā domāju nav.Bet nu ar meitenēm neko nevar zināt,citreiz vari patikt pašai skaistākajai,bet tai pašā laikā nevari iepatikties tai vienkāršajai,kura interesē.Tas viss ir pārāk sarežģīti,lai par to domātu.Ja atskaita izskatu,un ņem tās vērtības,kuras ir aiz ārējā izskata tad gan domāju man pretinieku nav.