Zināt vai nezināt?

Es vienu brīdi arī domāju, ka nevēlētos zināt, bet 9 mēnešus domāt, kas tas būs, arī grūti. :D

Bet nu vēl man par to nav jādomā, gribēju zināt, kādas jūsu domas.:)

Par vārdiem - var jau izdomāt gan meitenei, gan puikam:))

Kādreiz biju 100% pārliecināta, ka gribētu surprise. Tagad - nez, sāku šaubīties. Bet ne tapēc, ka gribētu rozā vai zilas drēbes, ir pietiekami daudz citu krāsu..

Protams, ka gribētu zināt. Es gribētu sarunāties ar bērniņu konkrēti kā ar puisīti vai meitenīti nevis kā ar kādu mistisku bezdzimuma būtni. Arī drēbītes vieglāk būtu pirkt un nevis krāsu dēļ, bet tāpēc, lai nesapirktu kleitiņas un beigās būs puisītis.

Nu zīdainim jau parasti kleitas nepērk, nav ērti.

es arī noteikti gribētu zināt, kas mani sagaida, lai es morāli varētu sagatavoties kā audzināt bērnu, un kas mani visus turpmākos gadus sagaidīs.....

ar draugu izlēmām, ka forši būs nezināt, lai ir pārsteiguma moments. man nemaz zilā un rozā krāsa tā nepatīk, lai sapirktu kaudzēm drēbju tādā krāsā, patīk neitrālāki toņi, kas der abiem dzimumiem. un vārdiņus arī izdomātu abiem dzimumiem. arī esmu dzirdējusi, ka ārsti sola puiku, bet piedzimst meita, vai otrādāk, bet bērnam jau iekārtota, piemēram, puiciska istaba, utml.

Manai mammai arī ilgi teica, ka būs puika... :D nu neesmu es puika! :D

dazkaart vecaaki taa saceraas, ka buus gaidaamaa dzimuma beerninjsh pamatojoties uz aarsta sleedzienu, ka piedzimstot beigaas cita dzimuma mazulim, vecaaki juutaas viilushies vai veel sliktaak - geerbj preteejaa dzimuma dreebees.

Izvēlētos uzzināt. Nevēlos neziņu un nekad neesmu bijusi pārsteigumu fane nevienā savas dzīves jomā. Piekrītu arī meitenei, kura rakstīja par sarunāšanos ar bērnu gaidīšanas laikā. Vēlos sarunāties zinot, ko gaidu. Man tas likās mīļi, kā draudzene gaidot savu dēliņu, runāja par ''savu foršo puiku''utt.
Tas, ka kādam pateica vienu, bet iznāca kas cits - man vienalga un tas jau nebūs iemesls, lai es 9 mēnešus sēdētu tumsā un neziņā. Man neviens tāds gadījums starp cilvēkiem, ko es pazīstu, nav bijis. Draudzenēm un radiniecēm visām ko ārsts teica, tas arī bija. Ja teica, ka dēls, tad bija dēls.
Kad būs pienācis laiks bērnam un palikšu stāvoklī, tad vienojāmies ar vīrieti, ka noteikti noskaidrosim bērna dzimumu. Lai gan istabu veidosim neitrālos toņos, tomēr vēlamies tajā elementus, kas būtu saistīti ar bērna dzimumu un piemēroti puikam vai meitenītei.

Vakar ar draugu tieshi par to runajam. Es kadreiz gribeju nezinat, bet zinot sevi es bushu pirma, kas dakterim prasitu, kas isti bus :)

Vispar gribas berninju :)

Sevi pazīstot, es gribētu zināt jau pirms ieņemšanas :D nu gluži nē, bet es nevarētu nezināt. Vienalga par zilām vai rozā drēbītēm, man galvenais apmierināt savu trako ziņkāri. Starp citu, dzeltena krāsa ir vairāk pie neitrālajām, vai tomēr tāda meitenīšu krāsa?
Vispār pēdējā laikā cosmo tik daudz bēbju sarunu un man tas liekas mīļi un es jau domāju kā būs ja būs kādreiz bērniņš. Vai tiešām tas ir noticis, ka manī ierunājies mātes instinkts? :D

Nepatika, ko izdarīja LV ārste, ok viņa jauna, piedosim:) Biju atzīmēties, uzlika mani uz USG ap 3mēn. Skaidrs, ka dzimumu tad nevar vēl pateikt un es arī neprasīju, bet viņa sāka stāstīt, kas man būs, kā izskatoties... tipa tur lielums, aktivitāte blabla.. Skaidrs, ka noskaņoja krietni, jau apradu ar domu.. Bet īstā lielā USG pēc pāris mēnešiem, protams, parādīja pretējo. Arī bija grūti ieraudzīt, jo mazais bija aizgriezies. Īsi pirms ieraudzījām,
teicu ārstei, kura mēģināja viegli spiest vēderu, lai nemoca viņu, ka ja nav lemts, tad nevajag, nelikās kaut kā būtiski.
Bet tāpat pērkot drēbītes, neaizrāvos ļoti ar zīmīgajām krāsām, visādam gadījumam:)

Galvenais šķita zināt, ka bēbis vesels, ka sirsniņa pukst labi utjpr.

Es gribētu zināt un ļooti gribētu,lai pirmais ir puisītis,kas vēlāk aizstāvēs jaunāko māsiņu :),jo otru gribētu meitenīti

gribētu zināt, lai zinātu kādos toņos veidot bērnistabu, pirkt drēbītes utt.

domāju, ka gribētu zināt ātrāk, nenociestos 9mēnešus. :)

es katreiz ejot uz usg teicu, lai nesaka dzimumu. kaut kā negribējās zināt, bija arī bail, ja kļūdās. vārdus bijām izdomājuši abiem dzimumiem. bet ejot pēdējo reizi (kādas 2ned pirms dzemdībām), gadījās atraktīvs dakteris, kurš prasīja dzimumu, teicu, ka nezinu. tad sāka skatīties, 1 slimnīcas usg ir 3D, tik tuvu pievilka sejiņu un arī dibenu, ka nu kļūdīties nevarēja - meita. man jau bija sajūta un visi teica, ka būs puika. protams, mēs pirkām visu uz neitrālo, jo noderes arī otram bērnam. vīra māte arī domāja, ka būs puika. kad vīrs pazvanīja un paziņoja, ka tiko meita piedzima, bija pārsteigums.

Un arī mūsu izdomātais vārds nederēja, jau kad iedeva usg ar sejiņas bildi, sapratu, ka nepiestāv. bet mums bija rezerves variants, kurš ir superīgs.