Sveiki visām :)
Izvēlējos likt šo tēmu pie attiecību sadaļas,jo,manuprāt,tēma ir vairāk par savstarpējām attiecībām,bet ok,tas nav tik svarīgi..Piereģistrējos ,jo gribēju tikai dzirdēt citu viedokļus,pieredzi.
Tātad man ir 19 gadi.Pirms divām dienām uzzināju,ka esmu stāvoklī.Mazliet izbrīns un šoks,bet uzreiz sapratu,ka gribu mazo paturēt.Tāds prieks uzreiz pārņēma,bet kad iedomājos,ka man tas būs jāpasaka mātei,tad asaras acīs un gribas vienkārši bēgt pati nezinu uz kurieni,jo viņa vispār ir ļoti stingra pret to,ka ir intīmas attiecības pirms kāzām utml.Nu saprotat - nekādu attiecību,nekādas seksuālās attiecības.Daudzas reizes man ir teikusi,ka ja paliktu stāvoklī,tad viņa mani neatbalstītu ne materiāli ne morāli,ka viņai tas nebūtu mazbērns. Tād vēl mani nomāc tas,ka NEKAD dzīvē man nav bijusi saskarsme ar mazuļiem.Es tak NEKO nemācētu.NEKO.
Pašlaik man darbs ir ar nedaudz mazāk kā minimālo algu,draugs ir ,arī strādā.Dzīvoklis arī ir,bet bail no citu attieksmes- no tā kā nosodīs. "Vot redz,19 gadi,stāvoklī jau".
Galvā tik daudz,daudz domu.
6
