DARBS VS SKOLA

Ja ir vajadzība, motivācija un gribasspēks, tas VISU var. :)
Lai veicas! :)

tb tad

cik daudz tu strādāsi?

es strādāju pusslodzi un mācos pilna laika klātienē. ir viegli savienot, vienīgi tas lielā mērā tāpēc, ka darba laiks ļoti elastīgs, būtībā varu nākt, kad gribu. pilnu slodzi noteikti nevarētu pavilkt.

Ir reizes, kad var savienot un ir reizes, kad nevar. Es mazliet pastrādāju jau esot pirmajā kursā, bet diemžēl, nācās izvēlēties - darbs vai mācības, jo priekšniecība nebija pretīmnākoša. Toreiz nesapratu vispār, kāpēc mani pieņēma darbā, jo zināja, ka esmu studente un kāpēc pieņemot meloja, ka visu varēs sarunāt, sabīdīt...Beigās nostādīja priekšā izvēli - strādā vai mācies.Izvēlējos studijas, jo izglītību uzskatīju par prioritāti. Tad labu laiku nestrādāju un atkal sāku to darīt 3. kursā, jo tad dabūju darbu ar atsaucīgu priekšnieci, kura bija ar mieru salikt grafiku tā, lai es varu gan strādāt, gan mācīties. Nebija viegli un dzīves principā to gadu nebija - sekoja šķiršanās, attālināšanās no draudzenēm, ģimeni arī tik pat kā neredzēju, jo biju vai nu darbā, vai studijās, vai bibliotēkā, rakstot bakalaura darbu. Iedzīvojos veselības problēmās un tagad, ja būtu iespēja darīt visu atkal, rīkotos savādāk.
Cilvēks nav mašīna un ar gribēšanu vien nepietiek, lai visu savienotu. Ir daudzas lietas, no kurām jaatsakās un noteikti jāņem vērā, ka spēks ir tikai tik, cik ir, tāpat kā stundas dienā tikai 24.

Jāskatās kads darbs un kāda tipa studijas. Es savienoju 1,5 slodzes darbu ar nepilna laika neklātienes studijām dabas zinātnēs. nebija tik traki, tikai studiju formas dēļ bija jāstudē 4,5 gadi un tāpēc arī visus šos gadus bija daudz jāstrādā, lai npelnītu naudu studiju maksai. Bet bija jautri. Daudz naktis un brīvdienas ar kafiju un enerģijas dzērienu :) Visvairak cieta studiju prakses, tās biju visgrūtak apvienot ar darbu, jo sanāk, ka jāiet uz diviem darbiem vienlaicīgi.

Es veiksmīgi savienoju darbu un studijas. Pirmos gadus studēju dienas nodaļā un strādāju maiņu darbu - gan dienas, gan nakts maiņas.
Pēdējā kursā nomainīju darbu uz normālo darba laiku no 9-17 un pārgāju uz vakara nodaļu augstskolā.
Nez, man nelikās nekas ūbergrūts. Kā lielāko plusu varu minēt to, ka pabeidzot augstskolu, man jau bija labs CV un darba pieredze nozarē, kuru studēju. Izplaika gaudošana, ka neņem darbā ar pliku diplomu un bez pieredzes.

Strādāju jau kopš 11. klases. Vidusskolā bija viegli savienot, bet studiju laikā ir nedaudz grūtāk. Studēju pilna laika klātienē un strādāju pa dažiem vakariem un brīvdienās. Atkal sakas periods, kad naktīs nevaru aizmigt, domājot par lielo parādu daudzumu. :D Apskaužu tos, kuriem ir tikai darbs. :(

Nū, reizēm ir tā grūtāk savienot, bet tās ir pāris dienas mēnesī. Pārsvarā ir diez gan elementāri, nu, protams, par to pavisam brīvo laiku ir nedaudz jāpiemirst, bet kaut kas jau ir jāupurē. Es strādāju 30h nedēļā un studēju pilna laika klātienē un visu varu paspēt. Vadītāja man ļoti nāk pretī, šad tad pat iedod papildus brīvdienu. :)

Personigi man nav viegli jo darbs uz pilnu slodzi,studijas,autoskola...bet ja ir liela motivacija tad jau var visu uzspet :)

Mācījos klātienē katru dienu, izņemot trešdienas līdz +/- 16.00, strādāju pusslodzi, bet katru darba dienu no 17.00-23.00, dažreiz arī nedēļas nogalēs. Paspēju visu, jo cita varianta nebija. Kursabiedrene, kura nestrādāja un bezmaz vai mājas darbus nepildīja (vai nu ne līdz galam, vai oi, aizmirsu utt) vienmēr žēlojās, ka viņai NAV LAIKA... Vot man mēle niezēja pateikt visu. Tā kā izvērtē pati savus spēkus

+ ir nauda!
- nav laika
mācos neklātienē, ir abi

Atkarīgs arī ļoti no tā, vai studentam ir jābraukā vismaz 45 minūtes līdz Rīgai un tad vēl jānokļūst skolā, darbavietā. Tādos gadījumos, manuprāt, tīri fiziski nav iespējams savienot.