Sveikas!
Ir tādas dienas, kad tu pamostties, izkāp no gultas un saproti, ka lietderīgākais un labākais, ko tu sev un pasaulei vari izdarīt ir iet atpakaļ gulēt. Šodien tāda diena man.
Es nesaprotu, no kādiem dziļumiem vienā cilvēkā bez būtiska pamatojuma var iznirt tik liels īgnums, aizkaitinājums, dusmas pret visu pasauli un sevi. Šodien pūšos un pukojos kā ezis. Viss un visi besī, priekšniekam pateicu visu, ko domāju, kolēģei arī, ak, kā jaukā, saulainā, vienmēr pieklājīgā Ariadne šodien izpaudās! :D
Bet nu jau norāminos, diena griežas uz otru pusi un mans īgnums, paldies Dieviņam, mazliet atkāpjas.
Gribu kaut ko mīļu un foršu. Sūdīgi man.