Vienreiz, kad es gāju ārā no paģa pa vienām durvīm, pa otrām nāca iekšā kaut kāds puisis. Viņš mani labi ja redzēja uz dažām sekundēm. Es izeju ārā, a šis izskrien cauri paģim, iziet pa tām durvīm ārā un jautā man cik pulkstens. Es, protams, pasaku, un tad viņš sāka stāstīt, ka pats nesaprata, kāpēc laiku man jautāja, esot mani ieraudzījis un nesaprata vairs ko dara utt. :D It kā vieta stulba, stulbāk kā iepazīšanās uz ielas, bet, redz, es nepasūtīju. :D Vispār ir sanākušas daudz ļoti stulbas pazīšanās, vienreiz iepazināmies sarunā par kaut kādu zilo halātu sektu (tādas sektas nebija, muļķības kaut kādas) :D Nu dažādi esmu iepazinusies, lielākoties ,ja cilvēks nepatīk, vienkārši ignorēju. Vienreiz gāju pa ielu, domāju kaut kādas savas domas, un puisi pat nepamanīju, pamanīju tikai, kad viņš mani, ejot garām, sveicināja, es pagāju garām, kad sapratu, ka tas bija man, atskatījos, šis vēl uz mani skatījās. Būtu atbildējusi viņam, ja būtu pamanījusi laicīgi, tā kā tas var būt arī nejauši. :D
Vispār, jebkurā gadījumā ir jāmēģina. Nemēģinot nemaz neuzzināsi, varbūt meitene ir brīva un arī tu viņai iekriti acīs. :)
104
