Dvēselītei veselīgākais komentārs, ko pēdējā laikā esmu lasījusi. :)
Man pašai derētu pāris kg nost (vismaz pēc tās "ideālās svara tabulas"), taču reiz, kad stresa un laika trūkuma dēļ, kādas divas nedēļas no vietas ēdu vispār minimāli (daudzbrīd vienkārši aizmirsu, vai nespēju neko ieēst), tad uzkāpu uz svariem, bija pāris kg jau nost, paskatījos spogulī, uzvilku savu mīļāko kleitu un saškrobējos, jo vairs tik skaisti uz auguma nesēdēja.
Sapratu, ka man manas formas patīk, sasparojos un atsāku ēst. Arī problēmas sāka pazust. :D
Zinu jau, ka kādu dienu saņemšos un tikšu vaļā no tiem pēdējiem liekajiem ~5kg, tomēr man patīk, ka man ir dibens, krūtis.. Vismaz jūtos sievišķīgi!
Uz svariem kāpju reti. Tikai pēc sajūtām. Ja jūtos labi - izskatos labi. End of story. Neviena tabula un neviens žurnāls nekad man nepateiks, kā man jāizskatās, lai justos laimīga.