Lūdzu, palīdziet man tikt skaidrībā - kas tas pie velna ir? :)
Sāksim ar to, ka man ir puisis, kuru mīlu, pamest negrasos un krāpt arī nē. Lai arī attiecības mums nav vienmēr bijušas spīdošas, šis jautājums vispār nav apspriežams.
Bet darbā iepazinos ar vienu puisi, un mums uzreiz uzplaiksnīja savstarpējas simpātijas. Sākās sarakstes, dzīvē mēs praktiski nekomunicējam. Ļoti patika tieši šīs sarakstes, uzmanības izrādīšana utt. Viņš jau to visu gribēja dzīvē pārvērst. Pāris reizes mēģinājām satikties dzīvē, kaut pusdienās kopā aiziet. Viņš mēģināja tuvoties, bet es uzreiz atgrūdu. Tā kā man ir mans mīļotais, nespēju pielaist nevienu sev tuvu.
Viņš ar to nebija mierā un tā nu mūsu kontakts izjuka. Bet es joprojām par viņu domāju, visu laiku, ilgojos. Bet tai pat laikā negribu viņu. Es nesaprotu, kā tas var būt? Esmu viņā samīlējusies, bet, kad viņš tuvojas, viss, nespēju viņu pielaist klāt, jo savu puisi nespētu nekad krāpt. Varbūt esmu ie'mīlējusies tikai virtuālajā tēlā, jo mums jau pārsvarā bija tikai sarakstes?