man sanāca pavisam nesmuki apmēram pirms gada... bijām kopā skolas laikā, izšķīrāmies pēc vienas vasaras, bet pēc tam tikai kkādas pievilkšanās un mājieni, bet kopā vairs nebijām. Pagāja pieci gadi. Es aizbraucu mācīties uz vienu valsti, viņš - strādāt uz vēl citu. Draugos sarakstījāmies, pateicu, ka drīz braukšu uz mājām uz draudzenes kāzām, un vispār visas apkārt kā trakas precas. Un šis man jautā, vai es viņu precētu. Pāris mēnešus no saviem vārdiem neatkāpās, sarunājām abi ziemīšos būt Latvijā, solījās uzdāvināt gredzenu un tā. It kā finansiālu apstākļu dēļ viņš neatbrauca un februāra beigās facebookā nomainīja attiecību statusu, ka esot kopā ar kkādu spānieti.
Secinājums: Galvenais, lai ir no sirds un pats to izdomā, nevis nepareizi saprot mājienus... Un tā sarunas laikā sanāk tiešām neromantiski. Ja ir īstas jūtas, viss sanāks skaisti, gan piedomās, gan pierunās :)