Tām,kuras dzemdēja

Tie līgumi ir tad, ja gribi, lai tev dzemdības pieņem konkrēta vecmāte, bet tas arī maksā smuku naudiņu, tā pat arī EA, ķeizars un visas pārējās ekstras.

Es neapmeklēju nekādus kursus pirms tam, man tikai ginekoloģe iedeva sarakstiņu, pakonsultējos arī ar citām mammām, kuras nesen dzemdējušas, kas un kā.

Tagad klusībā rāju sevi, ka ienācu šajā diskusijā. Nebija ne mazākās nojausmas, ka dzemdības ir TIK sarežģīts process ar plīsumiem utt. Es ceru, ka šī šõka un baiļu izteiksme sejā man nomainīsies pret kaut ko labāku, kad pati gaidīšu bērniņu.

liek līdzi paņemt 2mirko klizmas aptiekā nopērkama,katra zem lata, bija līdzi,bet nebija vajadzības lietot, tik pēc dzemdībām daktere prasīja vai ir būts pa lielam uz wc, jo, ja nē tad,lai taisot klizmu.

varu iznēsāt, pēc tam visu darīt, bet dzemdēt,lai ko tur saka-tas ir briesmīgi un sāpīgi un šaubos vai kāds vecis to kādreiz vispār spēc pienācīgi novērtēt.

Marchixa, varbūt ūdens dzemdības jāizvēlās sievietēm,kam patīk ūdens un tajā spēj atslābināties. Es ūdeni dievinu un tiešām ejot dušā/vannā man tā ir kā atslābināšanās. Domāju,ka atslābināšanās noteikti palīdzētu bērniņam iznākt ārā.

Vienīgi nepatīkami ir tas,ka viss kas nāk līdz ar bērniņu ārā paliek tajā ūdenī. Kaut gan tur ir tekošs ūdens un viss arī aiziet prom un ūdens mainās.

16 and pregnant, teen mom, youtube, nekur neesmu redzējusi, ka mammas pašas, ieraugot bēbi, raud :D kāpēc tā ir? un vai jūs raudājāt, kad pirmo reizi ieraudzījāt?

Stradiņos epidurālā 150Ls, līgumus neslēdzu, mana vedējmāte strādāja nodaļā,bet ne tajā dienā un teica esot man bijusi labākā ārste un vecmāte nodaļā, ar māsiņam kā kuro paveicās. tikai viena tiešām stāstīja, rādija un palīdzēja ar krūts ēdināšanu, jo bērns nemācēja krūti paņemt, pārējās tik bļāva- nepareizas krūtis, slikti krūts gali utt

zili rudzi, prieka asaras bija,jo nespēju sagaidīt, jo stimulejā bez vienas dienas bija 42ned un beidzot bija ārā, es viena pati dnn biju dzemdību zālē, tā kā jā prieks,jo beidzot tas viss beidzās

Manējais bija klāt dzemdībās, pēc tam abi jutāmies, manuprāt, vienlīdz noguruši, jo viņam arī tas prasa daudz spēka. Redzēt, kādās sāpēs mokās mīļotais cilvēks, paturēt rociņu, pienest aiznest kko, uzraudzīt māsiņu darbu. Jāsaka, ka vīrieša klātbūtne dzemdībās, neļauj izturēties slikti vai nolaidīgi pret māmiņu.

zili_rudzi, dzemdībās vairs neatceros, bet kad biju uz pirmo USG tad gan pinkšķēju pa ceļam uz mājām, jo pirms tam biju sabijusies, ka man tur nekā iekšā nebūs. kad ieraudzīju, kā viņa kustās... vienkārši neaprakstāmas izjūtas.

cik es atceros, mana mamma esot kliegusi, un ārsts teicis - jā, jā, turpini dziedāt, tev labi sanāk :D

nu, nevis es atceros, bet mamma stāstīja.
plus, mēs bijām divi, nevis viens ;)

Es gan neraudāju, bija tik liela laimes sajūta un nogurums, ka vnk nespēju paraudāt. Vīrs gan dikti raudāja.

pārējās tik bļāva- nepareizas krūtis, slikti krūts gali utt

Kā ar šādu attieksmi vispār var strādāt tādā profesijā? Es visu saprotu- maza alga, smags darbs utt. Bet come ooooonnnnn... , it īpaši, ja sievietei pirmās dzemdības un viņai nav nekādas pieredzes... ir taču kaut kādai cilvēciskai līdzjūtībai jābūt! Neviena uzreiz par māti nepiedzimst! Uhh, uzvilkos par šo!

Man laikam nereāli paveicās, jo dzemdības bija ļoti ātras, nekādu plīsumu, lai gan meita svēra 4kg, pēc divām stundām jau mierīgi staigāju pa gaiteņiem, vispār pašsajūta bija lieliska. Asiņošana bija kādas 4-5 dienas, pēc tam tikai smērējās, un sekss jau pēc nedēļas:) Un es nereāli aplauzos ar 56. izmēra drēbēm, jo mana lielā meita, nevienās drēbēs nelīda iekšā.
zili_rudzi es arī neraudāju, biju tikai neizsakāmi laimīga, ka nekas vairāk nesāp, draugam gan pāris asaras nobira:)

jā, man puisim māsai arī dzima bērniņš, bet viņai tas draugs tāds... pirksti gaisā, bet pozitīvā nozīmē, un dzemdībās arī raudāja... tā dīvaini, bet forši ;) vīrieši tomēr ir vājais dzimums :D

sophie, tas tak normāli :D par slimnīcu māsiņām vispār vairs nav jābrīnās ;))

Cik man zināms, parasti ķeizars ir bez maksas, ja ir kādas veselības problēmas, piemēram, slikta redze (bet tur gan jau ka lieliem mīnusiem jābūt, lai tiešām būtu bez maksas), jo dzemdējot un spiežot, var plīst redzes nervs, un tad var būt kaput.

Mamma man arī ir stāstījusi, kā piedzimu es un brālis. Brālis viņai kā šampanieša korķis izsprāga ārā, ar mani gan nomocījās.
Ja tā padomā, agrāk vispār neviens nevarēja būt blakus, neviens pat ciemos nevarēja atnākt. Viena pati sieviete ar svešiem cilvēkiem, bez jebkāda atbalsta pirms dzemdībām, dzemdību laikā un pēc. Tagad viss var būt un visas bauda to,ka var saņemt morālu atbalstu. Agrāk noteikti tas viss bija grūtāk.

Cheryl - man pirms dzemdībām bija -6, acu ārsts piedāvāja nosūtījumu uz ķeizaru, lai gan lieli mīnusi, acis veselas, varu pati spiest. Atteicos, gribēju pati. Tagad man -8 tieši. Bet nu es pati sākumā nepareizi spiedu mazo ārā. Vēl kādas divas dienas pēc dzemdībām deguns asiņoja un galva sāpēja.

Cheryl par to redzi taa bija agraak, bet man liekas tagad taa vairs nav indikacija kjeizaram, tagad oftalmologi raksta- atvieglot izstumshanas periodu, respektiivi iespeejamie varianti ir mazulja `izelposhana` bez spieshanas, vakuumekstrakcija, kaut kaa taa..