Laikam esmu tipisks sociālo tīklu upuris. Ilgus mēnešus sarakstījos ar vienu puisi. Un tik ļoti pieradu, ka pat nespēju vairs iedomāties savu ikdienu bez viņa vēstulēm. Jā, bija arī flirts, bet mēs abi zinājām,ka tas ir tikai čats, jo katram no mums ir savas reālās attiecības. Bet ne jau tas flirts man svarīgs, vienkārši viņš man bija kā dvēseles radinieks, ar kuru varēja parunāt par da jebko, bez nosodījuma, atklāt visu. Tas man patika. Nu jau pagātnē, jo izbeidzām šo saraksti,jo viņa meitene sāka iebilst.
Un tagad es jūtu tādu tukšumu... it kā gabals man būtu atņemts. Visu laiku taisu refresh, a ja nu tomēr vēstulīte pienākusi. vai virtuālajā pasaulē var tik ļoti pierast pie kāda? Jūtu tukšumu sirdī :(