Vēlētos dzirdēt kādas pieredzi, padomus.
Man ir attiecības jau 4 gadus. Pirms gada izsķīrāmies, jo viņš mani piekrāpa, bet pēc kāda laika atkal sagājām kopā. Biju ļoti laimīga, bijām abi daudz ko apdomājuši, kamēr bijām šķirti. Bet mani tik ļoti sāpināji ši krāpšanas fakts, es viņu grauzu par to, regulāri pārmetu, pieminēju.. Kļuvu slimīgi greizsirdīga, spiegoju viņa darbības internetā, ar aizdomām izturējos pret katru viņa kolēģi, kursabiedreni... Tagad nožēloju, ka biju tāda muļķe un neatstāju pagātni pagatnē! :( Visi Šie pārmetumi no manas puses turpinājās pusgadu, bija tik daudz strīdu - par to, kas bijis pagātnē, par to, kad biju greizsirdīga. Draugs bija pacietīgs, lūdza man to nedarīt... Tagad pēdējo 3 mēnešu laikā ir tā, ka viņš saka, ka starp mums esot izveidojusies tāda kā siena, ka šie pārmetumi ir atgrūduši. Ka viņam ir ļoti svarīgi, bet šajās attiecībās nejūt, ka uzticētos.. Pēdējā laikā es arvien mazāk pārmetu, cenšos sevi apvaldīt. Kad nestrīdamies, ir tik jauki kopā. Vai vispār ir iespējams šādās attiecībās cerēt, ka varētu nozust tā siena un atjaunoties siltās jūtas, kas bija pirms tam? :( Es apzinos savu vainu un muļķību, bet nevaru pagriezt atpakaļ laiku un izmainīt kaut ko! Man šis cilvēciņš ir ļoti svarīgs. Tās, kuras ir krāptas, varbūt sapratīs, kā pēc tam var justies, cik nedroši... Kā lai samazina to sienu starp mums? Daudz domāju, vai izturoties mīļi un netaisot skandālus ar laiku viss atgrieztos vecajās sliedēs vai arī viss jau ir zaudēts.. Būtībā es viņu arī saprotu, kāds gan pamatojums varētu būt, lai būtu kopā ar tādu kā es - pārmet, visu laiku sakata krapšanas.. Man ir kauns par savu rīcību, tikai tagad saprotu, ka viņš ir pārguris no tukšiem apvainojumiem un neuzticēšanās... Esmu neziņā, ko darīt.... Būt kopā un dot no avas puses maksimāli visu pozitīvo vai pašķirties... Otrais variants mani biedē, jo pēc ilga konfliktu perioda varētu būs, ka kopā nesaiet. Bet es nevēlos zaudēt šo cilvēciņu, manī ir liela cerība, ka varēšu izlabot savu kļūdu :(
4
