Pasaules gals jau rīt!

Tāpat, kā jebkuru citu dienu... Domāju, ka tiem, kas pirms pasaules gala ļoti mainītu to, kā pavada ikdienu, dzīve nav kārtībā. Ja jau viņi to patiesībā nemaz nevēlas, un to, ko vēlas, atliek uz vēlāku laiku.

tādām muļķībām neticu

Vai tad nebija uz decimbri tas termiņš nolikts! Pff nav konsekvences šajā jautājumā! :D

Domāju, ka tiem, kas pirms pasaules gala ļoti mainītu to, kā pavada ikdienu, dzīve nav kārtībā. Ja jau viņi to patiesībā nemaz nevēlas, un to, ko vēlas, atliek uz vēlāku laiku.

Tā varētu būt - man tas, piemēram, ir naudas jautājums. Tā kā pati nepelnu un nevēlos apgrūtināt vecākus ar liekām izmaksām, kas ir vairāk izklaide, nevis nepieciešamība, tad pāris lietas atlieku. Ja zinātu, ka pasaules gals 100% ir rīt un naudu vairs nevajadzēs, tad pirmās lietas, kas man pašlaik ienāca prātā - izlektu ar izpletni, pēc tam aizlidotu uz Sanktpēterburgu pie viena cilvēka ciemos un tad uz Ukrainu. To dienu es pavadītu cenšoties iegūt maksimāli daudz emocijas, iekļūt piedzīvojumos.

Noteikti arī pateiktu pāris cilvēkiem, ko pret viņiem jūtu.

Pievakare - bet kāpēc tāpat tagad nevari tiem cilvēkiem to pateikt? Tādas lietas nevajag atlikt.

Tāpēc, ka neesmu tā audzināta - tas attiecas uz jūtu atklāšanu radiniekiem. Savukārt citiem cilvēkiem, kas nav radinieki, ir visai vienalga par kaut kādām manām atklāsmēm, es to teiktu nevis viņu dēļ, bet sevis.

cubiana - iztēlojies, ka tas ir jau rīt, ko Tu darītu?
P.S. 2012. gada 21. deecembra pasaules gals tika atlikts.

kārtīgi paēstu! :D :D :D

Bitch please, pasaules gals ir 21.decembrī, manā dzimšanas dienā.

Jāāaa, es arī ēstu! :D

Nu kāds pasaules gals? Jūs smejaties, vai? :D:D
Da ne jau pēkšņi vienā dienā viss pazudīs vai uzies gaisā. Pasaules gals jau ir sācies.. Un ne jau tā rezultātā mūsu vairs nebūs. Vienkārši notiks būtiskas pārmaiņas galvenokārt cilvēku uztveres ziņā.
Bet vispār to versiju ir tik ļoti daudz, ka nav vērts lauzīt galvu. Dzīvosim, redzēsim!

ak, jēziņ. Neviens tak nesaka, ka rīt būs pasaules gals.
Šis ir jautājums no sērijas kā būtu, ja būtu

sunshine, es domāju, ka šo tēmu nebija jāsaprot tik burtiski. Arī es neticu nekādiem pasaules galiem tādā ziņā, ka vienā dienā viss ir, bet otrā nav, taču jautājumu uztvēru citādāk.

Reāli par to runājot, dzirdēju, ka zinātnieki izpētījuši, ka pēc cik tūkstošiem gadu būs pasaules gals. Līdz šim nebiju lasījusi un pievērsusi uzmanību rakstiem, ka tuvākajā laikā būs pasaules gals.. man tās liekas muļķības.

Bet no sērijas - kā būtu, ja būtu.. vēlētos pēdējo dienu pavadīt ar ģimeni jautrās čalās, pie kopīga galda ar gardu maltīti un atmiņām par agrākiem laikiem, kādus katrs stiķus izstrādāja bērnībā, kas ir mainījies, kā ir tagad utt. :)

Es tā gribu, lai tas pasaules gals pienāk. Iedomājies-ne katram ir lemts piedzīvot pasaules galu. :D Protams, pēc tam nevarētu ienākt cosmo forumā un uzrakstīt par to, cik tas bija interesanti, bet tomēr. :) Ko es darītu? To pašu neko. Ņemot vērā, ka neviens jau sen vairs netic tādam galam, tad visi arī darītu to, ko līdz šim. :) Retoriskais jautājums, kāpēc Tev vajag darīt kaut kādas īpašās lietas tikai tad, kad sasola galu, kāpēc Tu tās nevari darīt jau tagad?

Ja no sērijas "kā būtu, ja būtu", tad es šodien aizpērtos uz Rīgu pie mīļotā, pavadītu laiku kopā ar viņu, izmēģinātu seksu veikala pielaikošanas kabīnē ( :D :D), vakarā atbrauktu mājās pie tuvajiem, pārrunātu sakrājušās domas, izbaudītu laiku ar viņiem, visiem pateiktu, cik ļoti mīlu viņus. Varbūt apzagtu banku.. kas zina. :D

Abalone, par to retorisko jautājumu.. tāpēc, ka ir lietas, ko neuzdrošināmies darīt ikdienā, jo viss atstāj kādas sekas uz turpmāko dzīvi, varbūt pēc tam būtu kauns, nepatikšanas.

Ēstu un notriektu visu naudu doši vien. :D Apciemotu mīļos cilvēkus protams.
Bet tad jau visiem būtu vienalga, visi ietu apzagt bankas un veikalus. :D

visu dienu nodotos gultas priekiem un starplaikos baudītu rumkolas un kaut ko garšīgu...

Pavadītu visu dienu ar saviem mīļajiem cilvēkiem darot jebko un neko reizē. :)

Ēstu. Apēstu paku čipsu, Big tasty burgeru, daudz kūkas un visu ko citu. Kad būtu pieēdusies, tad vienkārši pavadītu atlikušo laiku ar vismīļākajiem cilvēkiem un zvēriem.

Starp citu, pēc filmas Meklēju draugu pasaules galam, manī radās visādas eksistenciālas pārdomas un es sapratu, ka tik ļoti gribu dzīvot! Man vēl tik daudz ko šajā pasaulē jāpaveic.